man ļoti patīk vēstules. kad mācījos Vācijā, saņēmu kaudzēm. Kad nācu no skolas mājās, starp otro un trešo stāvu ģimenes tēvs-bezdarbnieks man vienmēr bija atstājis šodienas vēstules. saņēmu tās teju katru dienu, pat pa 5-6 kopā. ģimenes meita uz mani bija greizsirdīga par vēstulēm, jo teica, ka tad, kad viņa dzīvoja Latvijā, no Vācijas tik daudz vēstuļu nesaņēma. Tas nozīmēja, ka mani vairāk mīl laikam. Viņa bija arī dusmīga uz savu patēvu (ģimenes tēvu) bezdarbnieku, jo viņš šīs vēstules man nolika. blakus saldumu traukam, tātad starp mājas otro un trešo stāvu.visas vēstules no tā laika esmu noglabājusi divos maisos un kopā ar dienasgrāmatām noslēpusi laukos. es vairs neatceros kur, bet varbūt tas nav tik slikti, jo man par to gadu ir sūdīgas atmiņas un ko nu tur slēpt - kā no psiholoģijas mācībgrāmatas, visu to noslēpu no acīm, lai nekad to vairs neatcerētos. bet vēstules bija aptiešām kolorītas - ar zīmējumiem, klātpievienotām cigaretēm un prezervatīviem,rakstītas kopā pa diviem un trim cilvēkiem, uzticētas privātās dzīves sīkumi, ko pusaudžu vecumā cilvēkiem parasti grūti atklāt vārdos un saviem klātesošajiem, sīki pārstāstīti tusiņi, kuros arī man būtu bijis jāpiedalās, dzīves pamācības un uzmundrinājumi no vecākiem cilvēkiem. Toreiz vienu dienu nedēļā veltīju tikai vēstuļu rakstīšanai un lielākā daļa doičmarkās izsniegtā kabatasnaudas aizgāja plānotos aplokšņu un pastmarku pirkumos

vēstules es saņēmu arī mācoties Spānijā, bet tās jau bija elektroniskas vēstules. Jau krietni mazāk, bet toties kāda asprātība!

Tagad es nesaņemu nevienu vēstuli. izņemot darba un lietu kārtošanas vēstules, tāds par dzīvi pie manis vairs nenonāk. Es zinu, ka daži no jums gan saņem un man drusku skauž. Vēstules mani iedvesmo dzīvei. Reizēm saņemu vēstules no mammas, piemēram šorīt (viņa vakar bija laukos):

"Satikos ari ar Ingu un Gunaru, Dari un Kapri. Tie abi tagad viena lieluma.
Atnaca arī Vija ar Argo un Rondu. Šitie abi drausmīgi mīļi. Viņi tā grib, lai viņus mīlē un glauda. Argo ienāk mājā apsēžas un pimpīts iznāk laukā. Prasu Vijai, kāpēc tā. Viņa saka, no apmierinājuma. Viņš ļoti laimīgs, ka ļauj ienākt mājā, ka pamīļo."