man noņēma protēzes no zobiem, varu smaidīt. man noņēma protēzi no lauztas rokas, pazudušai kājai ielika vietā protēzi. ielika baltmaizes protēzi, mutē zobi, tie jau ēd zobus, man tie ne pārāk. zobi ir cieti kā rieksti. rieksti ir labi. kāpēc? h2o hidrāts, dzelzis un metāls, ogļhidrāta balinātājs (tā pati baltmaize?). zobus griezt, uz zemenēm mest aci. es dzīvoju zirņos un domāju par puķuzirņiem. jā, arī par kartupeļu ziediem, lakstiem, kolorābjiem uz lapām. avīze laba, kā paliknis šķirot izkaltētus viņus. skatieties, tur burti iet pastaigā, tur gājienā, bet te virsrakstā. varētu pielaist uguni, bet tā ir pilnīgi no citas pasaules. no ūdenim kaimiņa, no gaisam jumta, no zemei trubas zem kājām. pa notekcauruli es grabu vingrot. pa remonta stalažām baltiem kaļķiem un cementa plankumiem. no jumtiem var redzēt ceļu sazarojumu. varētu mājām patapināt ēnas, tās varētu izgriezt un salocīt, varētu kabatā izmērīt. varētu es kaut kur saliekties par stenderi, bet, nē. es guļu ar galošu, ar ūdens izturīgu cīkstoni. tai staipīgas muskuļu saistvielas, un es esmu gastronoms ar bulkām aiz vaigiem un šķiņķi. spīdīgas lūpas, lūpas uz apmetumiem, lūpas pa visu seju. lūpas kā klauzula. es grabu bungās un trompetēs, bonbonkās, ledenēs, skrituļslidās un krītā uz grīdas. pa dēļu šķirbām uz visizturīgāko zemi plūstu pa strāvu, pa zariem rāpjos, nakts aizsegā deķī vārtos. ai, maize, pietiks vāvuļot.