no miokartiem atdalījās zvīņas un gandrīz bez jebkādas iespējas atminēties iepriekšējās dzīves atdalīja no saviem ievainojumiem gandrīz ikkatru stāvu lietu un sēnes un zēnus un zeķes un sienu un arī sauso āboliņu un daudzas reizes minstinājās pirms varēja iegrožot savus iespēju kvadrātus un gandrīz bez jebkādām iespējām apgūlās uz savvaļas iežiem un gaidīja rudens atnākšanu un rudens atnāca ar platiem svārkiem ar sēlijas dzinumiem un platiem vaskainiem svārkiem garām šallēm un krellēm un tas viss pland un visa zeme ir sausa no siena gubām viss mitrums ir izsūcies cauri betona blokam apstājies pie zāles stiebriem un iztukšots apsēdies pie zāles stiebriem un gaida savu rudeni draudzīgiem žestiem mēģina koriģēt baranku lietu un gandrīz bez jebkādiem iebildumiem sasēžas kamanās un laidīsies bet nelaižas un likstas ir nevienmērīgas šajos platumos un šajos garumos un garumi ir kaut kādi nesaprotami bet ne pārāk esoši tāpēc nevar teikt ka ir bet nevar arī darīt citas lietas un tas ir kosmopolītisms ka neviens nevar atgrauzt vaļā savu paciņu bet ielietais piens iztek no prieka toveriem un cirvīšiem iztek no metāliņiem un no plastmasiņiem un gandrīz bez jebkādas paciņas viņš iebēra ūdenī satvaru un uz gandrīz pēdējiem spēkiem turēdamies ielēja savās guļās deviņas daiviņas linu esences un gandrīz bez jebkādiem iespēju mutuļiem ielēja sev krūzē kafiju un delīrija sāpēs un ritmos satvēra savas aumaļas un gandrīz bez jebkādas iespējas aptūrēties salēja krūzēs kafiju salēja krūzēs tēju un arī lineļļu un atgaiņādamies no spiedpogām skraidot apkārtmēra iemūžinātājos un gandrīz bez jebkādām kulēm skraidot ap kafijas kannu un lecitīnu gandrīz bez jekādām iespējām atspiesties viņš ielika kannā zirgu un aizslēdza kannu ar lielo pulēto atslēgu un beigtā dzīvnieka apliecību ielika krūšu kabatā un devās uz apvidus iecirkni pirkt barankas un zirņus un spirta kontrabandistu saujās rokas paņēma viņu ciet pie ikšķiles un sasēja barankās un roku dzelžos un sasēja ar striķiem un baranku liniem un darbināja plints krūmus un darīja sešas darbības vienlaicīgi poliglotā dziedāja murmināmās dziesmiņas saslējās pakaļkājās kā ērzelis placināja tapas un vēl darīja četras darbības kas vienlaicīgi ar mobu bija iekurinātas uz vilciena grīdas klaudzēja jūra un garaiņi garām skrienot atplestām mutēm un prožektoru gaismā atplestās mutes bija gurgstoši dīvānīgas tajās atgulties bija zēles stiebram pieskarties ar savu dvēseli iekšējo procesu personas tapetēm un nagu laku visu bižutēriju un karali ergonomu