Ceļš uz ērķšķiem nav viegls, vajag apbruņoties ar pacietību.
/iespējams, tā ir tikai parafrāze un, iespējams, tā neko nevēsta, kā tikai par sevis paša tīksmināšanos
bet
Kaut kādi sajūtu elektro magnēti tajā ir ielikti, subjektīvi kodēti un varbūt pat neatkodējami. Problēma šeit rodas apstāklī, ka tas nevienam nav vajadzīgs, neviens nevēles pūlēties. Varbūt šādu un līdzīgus teikumus, veselus teksta blokus var uzskatīt par norobežotājiem, kas vada informācijas dziņu (funkcionē kā sprosts, lai novadītu šo dziņu citur, kura atkal ir sprosts, kurš novada citur). Varētu padomāt, ka šādā veidā var kaut kur arī nonākt.. Pagaidi, kā ir uzbūvēts prāts, vai tas var nonākt pie sevis pestīšanas (tas pārstāj pats sev radīt ciešanas).
Atkal pacēlās visi helikopteros un es ar saviem sprostiem sēžu lauka vidū un rakstu pasakas.