ir pienācis vakars, visādi čakari pabeigti, tas ir, nepadomājiet. labi. ko tu dari? es grebju krūzi. ko tas nozīmē? nav ne jausmas, man negribas domāt. ak tā. ko tev negribas gribas darīt domāt? nezinu, man gribas draudzēties. ko?! ko tu saki. kā tu saki, bolies ārā. ko? tas ir brutāli, ko tu man iesaki, tas ir šausminoši, es to nevaru, esmu cimperlīga. dumš dumš dumš, es taču tev saku, bet tev jāizpilda. es tā nevaru, man ir atbildības, pienākumi, man ir saplānots laiks, es nevaru pamest dzīvesvietu. kā tad kātad, ko nu stāsti. tā ir tā ir. ieklausies pats sevī, ieklausies manī. kur ir taisnība? dari kā lieku, dari skubīgi. nē nē, esmu opīts, esmu veciņš kāpostiņš, man patīk sienas pulksteņi, es apputu un iznākšu kaut kad pēc gadiem. cik skumīgi tā raudzīties, kā aiziet jaunība, tev nav skumīgi? bet ko nozīmē jaunība, tie ir māņi. turpini vien tā domāt, turpini vien. nav vajadzības visu atkārtot divreiz. es neredzu jēgu. nu visam tam neredzu. iziet neiet atnākt aiziet, budēlis, karkass, termoss. tādā garā. jā diezgan lišķīga domāšana. nu labi, es atzīstu savu sakāvi, kas man tagad reparācijas jāmaksā? ko no manis grib, ko es pats gribu . lūk lūk īstais jautājums. katrā ziņā paslavēju tevi, ka neesi šodien pārcenties, bet uzvedies kā īsts samurajs. paldies.