man šorīt nācās pacelties savā garīgajā attīstībā. čurāju podā, un no putiņām veidojās dažādi tēli. tad vienbrīd izveidojās sejiņa un jau citbrīd tai pārsprāga viena acs, tādējādi piemiedzot man ar to. jāteic, ka visa vizualizācija notiek noteiktos domu kontekstos un tos var sarakstīt kopā, tādēļ mana shēmošana mazliet saļodzījās, kad pārsprāga arī otra acs. tas man lika secināt, ka neviens nevienam neko nenodara. pēc tam tikai nācās kaut kā piešpaktelēt, lai nebūtu tā, ka arī neko labu viens otram nedara, jo man patīk, kad dara labu.