lūk, ko es gribēju jau sen parādīt. šis varētu būt dienas simbiotiķis antibiotiku karalis mazais nēzdogs. es paskatījos kopējo lapu un konstatēju daudz jaunu cilvēku. jaunu gados un jaunu priekš šejienes. es biju tajās durvīs. piemēram, kāds ir cilvēka domāšanas veids, kurš tas cilvēks atļaujas banalitāti uzrakstīt, kas sastāv no trim vārdiem. trīs vārdus nevar uzrakstīt sekundē, kas nozīmē, ka cilvēka domas tik ilgu laiku ir saistītas ar banalitāti, bet tas ir briesmīgi un pa to laiku var atmirt vēl vairāk šūnu, lai gan apziņa varbūt nemaz nemīt smadzenēs. aizveriet viņam kāds muti tagad. tagad man vēl bija sajūta, kad es baidos vispār kādu bārdu bilst kad virst tas jā viņš ir labs, kad visi ir ar verbālu kartogrāfu uz soliņa un piepūšama dīvāna tad es baidījos, bet tiklīdz man ir aresta ordenis tā es varu izpausties un atrodos aizsargātās sienas labajā pusē un esmu lieliskā kondīcijā. šī visa bija lieliska labā ainava. es negribu vairs saukt to kā bija saukts kad atsauca atmiņā kad atbalsis un tagad pielādējiet, es vislaik gribēju turēt lai mai atskaita, be tad visiem vajadzētu nomierināties. es nezinu, par ko es tagad runāju, bet uzmanība ir interesanta valūta