beigās paliku par čistāko nabadziņu, jo mamma karbonādi ta uzcepa, bet arī paslēpa to. kur paslēpa, nav skaidrības. uz balkona iet skatīties pabaidījos, jo tas būtu dzirdams. tā vietā pacēlu vāciņu vakardienas kartupeļiem, kuros bija maltas gaļas drupačas un kā tāds īsts sērdienīts apēdu ar skābiem kāpostiem. bet karbonāde, kur tā. virtuvē tās noteikti nav, paskatījos pat skapītī pie rīsiem. atliek tad varbūt jau ielikta kastītē un nolikta istabā, kur mamma guļ. karbonādi viņa rīt ņems uz darbu, bet kā. viņa taču neuzcepa ne vienu, ne divus, ne trīs gabalus, bet vairāk es tā pieņemu, tad viņa visu to uz darbu ņems? viņa tur kādu baro, viņa tur uzglabā? bļin, karbonāde būtu noderējusi, bet nav un par to esmu laimīgs, jo dažreiz ir labi atļauties būt nabadziņam. toties silta piparmētru man ir un tas trakais vējš sit logu ārā kā ar knaģi vislai traks pavisam.