es neniekojos ar pīlādžiem, es eju reālā māllēpju laukā. tikko to apjautu un tas man tagad paskaidro, ka visur gāju ar kāju pa priekšu un tad iznācu ar visiem mazajiem sunīšiem ap acu grumbām tādas metāla kaskādes, tādes vinila bumbas sakārtas. es gudroju, kā tauta sapratīs sienāžu simfonijas polifonisko figņu tai baltajā mājas mērogā tai skaidu briketē, kas ribās dun un bumbokss nevar iznēsāt visus iesūtītos bērnus ar kapraci sasien rokas vilnošanās mānijā un gudrība iztek par pateicību muldēšanas muldašova muldera un skallijas lielajās lineālu rūpnīcās, kur līmeņrādis tiek kalibrēts un atstāts nostāvēt piena garaiņus un krējuma kārta uzrunā gaistošos putnus, kuri skursteņa baltie apoloģēti neiemaisa aprēķinus tai lielajā mutulī, kādā tu dzemdēji klaipēdu, lai tā atdusas nostājas es tūlīt nākšu pēc naksnīgās rīgas butaforijas un lauzīšu glaudīšu stieples par pātariem pārvērtīs milzīgu skaitu pilsoņu un visiem ir lielais reģistrs kaktā ak piedod man regīna es tūlīt izšaušu ārā brango kravu ar krepapīra zvaigznītēm un balonu atpsīdumiem uz liellopa olu čaumalām kad tās aplipušas ar lubricējošo vielu kā nevietā piemērotu kārtības lietu numur tādu un tādu pēc iesnieguma varakļānu pulkvedim nodevās miers uz kreisās nieres atspēkot buldozerētās jaunavas jaunības atmiņas cik labi iesaiņota un bantīte čab tas būs par pelagejas vecmātes barības naudiņu iekrātais kapitāls tusnī un lej uz leju visu, kas nāk uz augšu tas uzsūcas un es klejoju bulku valstībā lai atrastu ķimenes siera gredzenus oligarhu nabas un niekalbi ar kārtoto krēmu miklajā biezpiena sirdī