no otras puses es nevaru atļauties ilgi klusēt. es gāju pakaļ savai domai, bet tai jau bija sava karavāna un es nevarēju saprasto, ko tajā ēd. es lauzīju rokas es kaunēju galvu ārā pa logu un tur vējš mani uzrunāja, puisīt, tev pārbindēta galva neļaujies rasas lāsēm sevi sabikstīt būt biklam skolēnam uz bikts vienmēr kāds tupēs rīts tur vai komunisms tāpēc es kā galveno atsauces punktu patērētājs biju nodzīvojis septiņpadsmit gadus neatkarībā un tagad biju ibid nobeidzies no garlaicības devos uz taigu ar lielo z burtu apviju aunus ap strupceļu iesēdināju trīs bērnus vilcienā taiga-viņējā un tagad gaidu pastmarkas kā atgādinošie interesti procenti pret ieguldīto kapitālu un es nevaru īst nokoncentŗet savus lāzerus tā, lai lietum trāpītu lielākās lāses un es būtu izsvēpēts no partijas komjaunatnes palīgierīces un bradāt pa viļņu ar vilnas zeķi galvā stublāju rokā un karoti kājā meklēt zemenes visos izdiedzētos graudos un klupt līdz viduklim videokaseti rokā bļaut es jūs filmēju es jūs filmēju es visu izstāstīšu proletariāta un viņi atnāks atriebt, bet debesīs nav tāda departamenta, tas viss ir maldi un atbalsis no kaut kāda neticībā pateikta vārda, tāpēc mūsu cerības mūs dramaturģizē un es gaidu, kad pienāks tas putraimu laiks, kad katram kas mutē ņēmis plutarha vārdu, ka viņam būs jāstājas pretim bruņurupučiem no multfilmas izkāps tad šreders un būs uz visiem krievijas vācijas attiecību sliekšņiem vienas vienīgas slienas merkelas kundze jūs žēlosiet savus bērnus un meklēsiet atbalstu ķīnas armijas rindās tikai ruandā mirošo bērni līķīši kā klaustrofobisks nemiers par pētersīļa bērnu lielisko gara gaitu un kara māksla kā taškenta bez ierunu bravūras un sērā mērcēts cālis uz visiem skatās ar bālu seju tūliņ būs mirstamā stunda un tad tikai salūtā es mērcēšos kā pārdabisks nevienādojums un domas graudu uzracējs no manis ir atkarīgs tikai tas krustceļu lielummāns, kas ar tautas butafora palīdzību manās n-tajās burinieka kapličās bija atdzejojis mikābeli MARTU HĻURĀTU