trauku lupatas sambernārs izplēsa plaisu plaušā no manas ādas un apģērba palika tikai smirdīgs pēdējais nobijos par visām trapecēm un košļāju slapju lapu no mahagonijas nemierā un trīsās izkaptis pilnas ar patronu čaulām mērkaķi apēduši putniņus neļauj to visu izkopt ar pātagas šaujamo neļaujies modrības partizāniem ļaujies klaigām smiekliem es izpletnis es izplēšu sniegu no ādas paliek tikai strutas kas šļācas melnās jūras plašumos iztek naftas puņķi un es ļaujos straumes klaigām metiet mani malā jūras pirāti tie kas klausās nedodiet ļaunumu klaigām kaijas metīs lidojošos bumerangus lielās raķetes šaušanu metiet šķēpus karaostas mednieki laidiet vaļā staraja rusas ielu mednieki kas izliekas par sliekām slaukiet medniekus ārā no ielām metiem tiem kāpurus klausieties bronhus nedod dievs bauhausu piedzīvot strēlniekiem asinis kad tek pa degunu es trāpīšu pat zvirbulim metie tikai m&m sus gaisā es klaigāšu kaligulam vēderā es duršu ar starmeti stiebram no lietus nedošu starinnajiem kleptomāniem arhibīskapu nozagt ar auskaru uz vēnas par apostrofa maiņas punktu ietilps mērinstruments
klaigas