mums kabinetā no piecām lustras spuldzēm izdegušas trīs. raivis atnācis darbā un pagrozījis galvu, piezvana uz vienu nummuru un saka, tad uz otru un saka, vai nevarētu palīdzēt, mums te izdegušas.
sēž raivis, es bumbieri ēdu. saka raivis saknosījies, agni, iededz savu galda lampu, būs gaišāks. es jau viss no sevis tāds, ko viņš iedomājas, kad raivis papildina, ka viņam arī gaišāks būs. es saku, tev taču raivi jau galda lampa ieslēgta, bet viņš tik ar roku apved istabu un saka, spuldzes izdegušas tumšs un diena tāda. es tik uz sava viļņa, raivi nomierinies.