tētis mani paaicināja paskatīties, nezinot ko darīt, vislaik ūdens beidzoties. aizeju, tur katls ar rīsiem pilns līdz malām, kūp. es iesmejos, viņš saka, es taču nekad nezinu, ko darīt. pagaršoju tos rīsus un saku, ka ir gatavi. saku, es vēl negribu ēst, tikko brokastis paēdu. redzēju divus bumbierus nomizotus, pārgrieztus, serdes izgrieztas, uz šķīvīša noliktus kolus beisbola nūjas konglomerātā sēdēju klausuli cilāju klausieties, klient, es esmu gustavs no klimtas es tagad došos uz preatoni dzīvokli daugavā slīcināt mironi gaidiet ar cukura maisu ar tasi balta kausa maizes meitas sudraba zēns burātājs uzblīdis tad pārsprādzis tēlnieks mitrēvics kolmane lēdmane. pieci grami katlā