ir kādreiz bijis, ka skaidri zini, dari nepareizi, tas ir, citi dara pareizi, jo viņi izskatās tik svēti, bet neko tur nevari padarīt, jo tavi sensorie agregāti ir piesaistīti tieši šādam wejam. tomēr pēc laika atskaties un redzi, ka tagad gan es tik slikti nedaru un vari būt apmierināts ar sevi, bet tie bijušie svētie vienalga šķiet taisa apdzīšanas sagatavošanu. tikai kurā brīdī gonka jau apnīk, kurā brīdī vienkārši daži vedā pastu virs citu galvām, citi bradā pa garu zāli ar koka kājām, bet citi šņauc putekļus no vhs, lentām, kasetēm, citiem ir kasešu bumbas, bet tas ir kā no pasakas. līst lietus un visas vēstules nospiestas pie zemes sit ar dūrēm kājām garās zeķēs un strīpainās kā privātskolas meitenēm un tad viņas tiek pie diņķa un tad jau nav tālu, lai jāšanas treniņnometnē vienkārši atbrauktu puiši no komandas money talks un tur šitas te pīrsings iet pirmais