vakar kreņķējos par visu ko te sarakstīju, uzskatītdams to par ļaunu joku, ņirdzīgu attieksmi, vērtību noliegumi. citā brīdī par bezjēdzīgu, vienlaicīgi lūdzot piedošanu. jutos neērti, sakaunējos. ne tik daudz par to ko rakstīju, jo neatceros jau vairs, bet par to, ka sajūtas ar kurām rakstīju var aizstāt kādā brīdī ar citām sajūtām un uzskatīt, ka rakstīju sliktiem nodomiem bruņojies.
pārmetu sev liekulību, bezjēdzīgu tīksmināšanos, kultivēju naidīgumu