klāra pieaicināja dzelžu vīru ar putraimiem tālskatī un sāka stāstīt stāstu par nastu, kas viņai uz kakla samesta kā notekcaurulē aizlaistie nevienam nevajadzīgie krokodila mazuļi. tu būsi galvenais tēviņš mūsu sētā, kad karši ir izpostījis visu vīriešu dzimumu, kad ūsas jau sāk sievietēm augt aiz kauna un izmisuma, bet nevienam neienāk prātā mani noglaudīt pa galvu ar mīkstu roku kā cimdā ietītu tītarēnu, kas tikko izperēts un uzreiz uz ziemeļzemes valsti atvests zoodārzā drebināt savu seksti, kas iekaist no domas vien par kailām sievietēm, bet neatļaujas savu latento homoseksuālismu afišēt it visās vietās, kur tādi pulcējas. vērmanes dārzu rīgas pašvaldība ir ierādījusi kā homoseksuālisma aktu brīvā dabā piekopējiem planetāriju zvaigznes pētīt, raimondu paulu pieminēt, uz klavierēm spēlēt es savu izmisumu izlieku uz planšetes un nesu kultūras akadēmijā pirmajam kursam rādīt. man kājās ir krāsainas zeķes un matus es ar nodomu atlaižu augt un stiepties pēc barības brīvības daudziem nopelniem, kas manu dzīvi vēl priekšā sagaida, bet mani kā malējo pasažieri aplej ar ūdeni un dūmiem kā koncertā pēc prezenta brēc solists bez olām pats sev nogriezis tik garu maizes kukuli ka vajadzīgi bundzinieks ģitārists un atskaņotājs lai adata nelēkā un vienmēr roka stingra, kad grāmatas pieņem taras punktā to vienmēr var nokārtot caur pazīšanos un skapi var sarunāt saskrūvēt, ja itin steidzami vajag palīdzīgu skrūvgriezni, bet ne katrs to spēj novērtēt, tāpēc es iemetu tālu zālē zagtu oktobrēnu nozīmīti