atvēru vārdus. gribēju izvairīties no tēlainības no salīdzinājumiem no tā, kas pretējs sausai faktu konstatācijai. ēdu šodien rozīnes santā. neliels vietējais lielais sprādziens. tagad pabēgu pa pakšiem paslēpties elpto klusu mierīgi uz skaidām kāds dzīvo. aprokos ar salmu un putnubiedēkli. tagad es izskatīšos neredzams. es tikai atnācu paspiest roku, saņemt savu sāls talonu un doties tālāk, bet iestrēgu uz brīdi, jo man vajadzēja vienu nereglamentēto. vajadzēja paklačoties. tas jau es, nejau kāds cits. es tikai par sevi atstāju biļetenu, bet citi ir iesnās un iekalti. bišķiņ tagad atlaida, cik drīz es atkal redzēšos. cik priecīgs, par spundi un tās lidojumu mēriem vien nevar saskaitīt, es tūlīt. ko?
es jau neuzstāju, uz kājas nekāpju. šņores košļāju, šeit kādreiz bija pieskārušies stiebri, bet te ošņāja suns. es iemiesojos visādās liesmās un pārbaudu sienas uz izturību. man patīk būt ķieģeļu starpās, kur špaktelis ir sakaltis, kur mīt zirneklis Nr5. vismaz kā minimums.
cik patīkami aizrāvos, bet, kāds bija cēlais mērķis? labi pavadīt laiku? labi izklepoties uz šņori tagad jau veļa klausās veļai vēju un salu, lai var sist un salauzt kabatslakatu. vienu baltu krūšturi pārblauzt un citus. pārnest mājās un nolikt, tie atkūst vairs nesašūt, neatrast salaiduma vietas.
tiešām patīkami atlaida. gaidu, kas nu būs. neceru, pat zinu par nelabo. kas ir labi. uznāciet man virsū. palēkājiet pa pleciem, jums kājas ir stiebri. salmiņi kokakola fanta dzērveņu sula sanāk krāsains karodziņš mašīnu tirgotāja krāsas visādās ..
es tagad gaidu pēc balvas? jā, esmu mantrausīgs. es gribu atalgu. malki un glatoki tā tie veido to skaņu lejā pa kaklu ar visu švunku un tur skaloties. smiltis no kājām zobu starpas. es taču nebēgu neskrienu pakaļ. sēžu sasvēries kuģis nekustas. tas ir uz bildes. mazliet tagad klusē, dīvaini. es jau aizeju piegrieztnēs.