tas bija no kaut kādiem deviņiem rītā. tas pelēja un tecēja, tas nesa savu nešļavu. tad, kad durvis atveras, kad viesiem iešaujas sejā. kad liesais augums atkāpjas un vietā nāku dejot. tad rokas taisnā leņķī rāda, izber tukšu kārbu. ieguldinies sērkoku kastē, tēlo no sevis saulespuķu sēklu. grabi grabi grabi, boris