vakar devos uz lielveikalu, lai nopirktu lietas ko likt cigāru kastē. nopirku es šķēres, lineālu, krāsainos flomāsterus (6 krāsu paciņa maksāja tik pat cik viens jēlas krāsas marķieris), līmzīmuli, mazu skoču, četru krāsu pildspalvu iepakojumu bic.
īpatnība, kura īpaši izceļama - es to darīju labu pusstundu, ja ne vairāk. protams visu laiku bija aizdomas, ka mani novēro kāds pārdevējs vai kamera un ka viņi domā, ka gribu kaut ko nozagt, ka noteikti gribu kaut ko nozagt.
ilgi es to visu darīju, rūpīgi apsvērdams vai šis būtu labāks vai šis, vai šis nav pārāk dārgs, vai šis pārāk tizls. ļoti neefektīvs laika patēriņš, bet tas gadījumā, ja laiks ir primārs. vakar tā nebija un tomēr es atradu, ka ar to varu sev kaut ko pārmest. man ir tendence uz paškritiku vietā un nevietā.