ierakstījos vienai džusei sānos
blakussēdētājs jau kāsē
labi, saku, brauca prom
nav ko gaidīt pogainos
blakussēdētājs ar šķērēm
izgriež grīdā caurumu un smēķē
nervozē un saka
nevar taisīt sūdus prosta tā
gaidam trešo diennakti
visi logi ar līmlenti
otrā mašīnā kāds kustas
značit iemesls turpināt klusēt

atnācu, te palicis kaut kāds nepabeigts dzejolis, nolēmu izsvītrot, bet nācu, lai pateiktu, ka man patīk rakstīt ar telefonu. gribēju kaut ko vēl teikt, bet aizmirsu, kamēr svītroju vanabi dzejoli. varbūt vēlāk atcerēšos. cita doma, vajag dabūt baltas lapas, lai var zīmēt apziņas kartes. skapī pie vintage ģimenes bildēm uzgāju kaudzi ar antīkiem visādiem nelietotiem papīriem, tai skaitā tādu milzīgu bloku, kurš ir a4 formāts, bet ar noplēšamām caurumainām malām katra stūrī un visas loksnes ir savā starpā savienotas. tas kādam no vecajiem printeriem domātais, lai viena lapa rautu iekšā nākamo. tādu varētu. vienkārši paņemt vai paprasīt tētim? vienā brīdī es baigi piedūros, ka viena sieva savus vecākus sauca par tēvu un māti, bet tagad es esmu to kurpi novelkājis un atgriežos pie parastā tētis un mamma