šodien paškritikas mēģinājumi dara mani nervozu. iespējams tāpēc, ka ir palikušas atmiņas par to, ka citas personas mani iespējams uzskata par bezjēdzīgu būtni.

jūtos ar sevi apmierināts, ka varēju šeit kaut ko ierakstīt ieturot vienotu stilu.

stūrakmeņi, kas parasti satur dienu kopā - x, paēst, palasīt..
pa starpu visu pārējo. kā tāds ūens miltos, kas satur kopā, lai varētu uzpļackināt pankūkas. var pateikt kaut ko vēl ģeniālāku, lai tikai apmierinātu iekšējo vajadzību izpausties.

nav viegli lauzt muļķīgu modeli pēc kura esmu līdz šim dzīvojis.. oi, sākās, iešu labāk paēst.

oi, jā, un kad atnākšu atpakaļ, paskatīšos vai neesmu pievienots draugiem. palika neērti? malacis pušelniek.