vakar jau biju ielīdis gultā ar visām drēbēm, segas pāri, cepure galvā, gaismas izslēgtas, kad ieveļas māte, ieslēdz lākturus un sāk rakņāties pa atvilknēm. - nu komon! - ko? - ko ko! parakņājās vēl, tad es sāku dusmīgi šņākt, viņa paņēma vienu atvilktni un izgāja. tā atvilkntne vēl tagad nav nolikta vietā, bet citas tika atstātas pusatvērtas. pa to laiku galvā šuvās teksti par privātās telpas respektēšanu, par šādu pretenziju izvirzīšanas pamatotību, par imigrācijas iespēju utt.