vakar ar pitaciņu glaunu rokas kustību pavadīts izmetu paciņu ar pēdējiem tabakas putekļiem. pret vakaru sāku domāt tīri pītagoriskās kategorijās un tiku tik tālu, ka sāku rakņāties pa ābolu mizu un citu saimniecisku atkritumu kaudzi, līdz izvilku savu pitaciņu, notrausu pāris gružus un ieliku plauktā tā arī neierāmējis. šodien skatos akurāti uz paciņu un roka jau griež rimbulīšus un šķiļ kramiņus. ies ieēst, lai nav tukša dūša pa ceļam uz garo kalnu