pacēlu klausuli (smaga tāda. un melna), turu pie auss ar plecu. tagad runāšnu ar savu redaktoru. ēdu kā arī nūdeles. paciņā vēl bija mērce, bet spriežu, ka šķidrumam mērci pa virsu nē, tāpēc pagaidīšu kā pagājšreiz, kad šķidrums pazudīs, lai pagaršotu mērci. varbūt iepriekšējo reizi nelietīgi izmetu garšīgu mantu. bet piedod, redaktor, es tev laupu laiku stāstot ne tev. (vienu mirklīti, tagad ieēdīšu karoti).

mazliet šaubījos, vai atstāt telefonu uz galda, tas tomēr maina interjeru, bet par labu nāca arguments, ka varēšu parunāt, kad vajadzēs. redaktor, ko tu par to saki (turu klausuli pie auss ar plecu)

nē, paga, man vajag ieņemt vēl vienu karoti nūdeļu. to trubu vispār diezgan amizanti turēt pie auss, tajā pat tukšums neskan. ja pieslēgtu pie kontakta varbūt pīkstētu, bet tagad tikai sienāžu skaņas nāk no āra. ... klau baigi labi, sūkstos par karstu ēdienu un tiku līdz apziņai, kā dabūt dažādos stūros tekstu. to es tevī arī apsveicu. paga, davai ieliekam, lai nekarājas gaisā liekais svars.