Velns ir viens varen dīvains koncepts, kas vajā mai visu mūžu.
Bērnībā svētdienass skolā bija konstants vatdafaks, jo tās tantes visu laiku pinās dažādās mitoloģijās un nekādīgi nevarēja saprast - velns ir vienkārši dieva pretstats, pilnīgi nodalīts un nesaistīts (kā latviešiem tradicionālajiem - puse cilvēka no dieva, puse no velna), vai arī velns ir enģelis "gone dark side", kas (pirmais variants) dzīvojas savā nodabā, vai (otrais variants) vēl jo projām ir pasists zem dieva tupeles. Un ja dievs un velns ir nošķirti, tad kā kristieši var teikt, ka par kaut kādu baušļu pārkāpšanu / svētā gara noliegšanu / what ever jūs degsiet ellē? Kā pie velna viņi var zināt, ko velns dara ellē? Tikpat labi viņš nolādētās dvēseles cienā ar cepumiem. Tas drīzāk izklausās pēc divām konkurējošām mobīlo sakaru kompānijām. "Nākat pie mums, mums ir labi tarifi, tie otri jums novilks ādu pār acīm."

Citi fakti, kas raisa sympathy for the devil:
1) Ha-Satan nozīmē "apsūdzētājs", jeb vienkāršāk sakot "prokurors",
2) Lucifers ir rīta zvaigsne, un rīta zvaigzne ir Venēra,
3) Dzīvokļa stacionārā telefona trīs oriģinālie sākuma cipari ir 666