ausis glauda: Devil Doll - Doreen
Vēl viena eksistenciāla problēma - ko cilvēki mēdz darīt Jāņos? Es esmu redzējusi tikai vienu scenāriju - pierīšanās (lielākoties ar šašliku, jāņusieru etc), pie/nodzeršanās (ar alu vai rumkolām), zaļumballes (ieskaitot jēgu pārdzērušu dejot gribētāju atgaiņāšanu, jo cenšanās noturēties kājās un steberēt uz priekšu pie kaut kā turoties imho ir nūjošana nevis dejošana), šlāgeri n'stuf. Tā kā tas ir vērots teju divdesmit gadu garumā man ir radusies ilūzija (es ļoti ceru, ka ilūzija), ka tā ir kaut kāda vispārpieņemta norma.
Par šlāgeriem. Man īstenībā nav nekā pret šlāgeriem un/vai kantrīmūziku, viss mans "pret" ir saistīts ar Latviešu izpildījumu, kam vienmēr apakšā ir tas pretīgais umpapā ritms dažādos ātrumos, tā it kā klausītos vienu un to pašu dziesmu atkal un atkal... un atkal. Devil Doll (nosacīti) jaunais albums, piemēram, ir pēdējā laika klausītākais šlāgeris/kantrī (Otrā dziesma it īpaši rauj nost jumtu), tiesa gan laikam tomēr gōōōtiskais šlāgeris.
 |
p.s. Dienas posts
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
tā nav ilūzija, tā ir vispārpieņemta norma. mēh.
bet pēdējos pāris gados mani nevilina arī agrāk piekoptā jāņu personīgā tradīcija "saplūst ar dabu". jūtos kā paškarikatūra kaut kāda+šogad noteikti traucēs saplūst ar dabu mežonīgā fauna un siltuma iztrūkums. plus negribas aizsvinēties un nogulēt lidmašīnu.
vot. nabaklabā būs claustrum, antireality un tesa.
par devildolliem tencinu.