protams, ka var. ar pieredzi un intuīciju. baigā teorijas bagāža faktiski tikai kritiķiem nepieciešama

paldies, brāli.
atviegloti nopūtīšos un urbšu tālāk.

grūti būt kodolfiziķim bez teorētiskām zināšanām.

kodolfiziķis amatnieks? ooo! izklausās draudīgi.

man pieredze rāda, ka teorētiskas zināšanas (vai puse mūža veltīta to zināšanu iegūšanai) ir tikai kavēklis un traucēklis darbu darīšanai.

atkarīgs, kādu darbu, bet vispār man liekas, ka var - ar talantu un pieredzi

trīs balsis no četrām piesauc arī pieredzi.
bet pie tās pieredzes tak kaut kā jātiek.
tas savukārt nozīmē, ka cilvēks ceļā uz lielo pieredzi taisa visādus, ēēē, nekvalitatīvus vai puskvalitatīvus darinājumus. un nav zināms cik ilgi. un nav zināms, vai viņš beigās izrādīsies no tiem, kam pietiek ar intuīciju un pieredzi. (vai talantu, lai arī kas tas būtu). baigi riskanti.
drošāk it kā ar teoriju. jau nu paša sākuma iestiprināties ar pamatīgu teoriju. un tad droši art un urbt. un krāt pieredzi, un audzēt teoriju arvien lielāku.
izskatītos pēc pareizā paņēmiena, ja vien apkārt nebūtu tik daudzu, kam teorija ir liela, liela, bet rezultās vienalga ir mēsls.

Summējot:
1) Teorija tavā jomā nesakrīt ar praksi.
2) Bez prakses taisa sūdus.
3) Tev jātaisa sūdi, kamēr sanāk ok.

aha.
man ļoti patīk trešais punkts :)

un tu domā, ka cilvēki ar teorētiskām zināšanām netaisa sūdus savos pirmajos praktiskajos darbos? un, cik es atceros (nu varbūt man tāda partikulāra pieredze sanākusi), tad pie manis strādājušie doktori un doktoranti lielākoties (ar retiem, bet patīkamiem izņēmumiem) ir bijuši visnotaļ viduvēji programmētāji. ne slikti, bet viduvēji gan.

bieži vien cilvēks uzkrauj sev to teorijas kalnu, lai apslāpētu savus mazvērtības kompleksus un "kaut ko pierādītu" sev un citiem.

nē, nē, es domāju, ka ir daudz cilvēku ar lielām teorētiskām zināšanām, kas taisa nekam nedrīgus mēslus gan sākumā, gan vēlāk.

bet mani vakar pārņēma kas līdzīgs akūtai skaudībai, kārtējo reizi saskaroties ar profesionāli, kurš ne vien darbu dara labi, bet arī apzinās, ko un kāpēc dara, un spēj ļoti daiļvārdīgi, ar krāšņiem citātiem, atsaucēm utt. to visu izskaidrot pat bez vīna vai citādas garīgas iestiprināšanās.

nu lielā mērā atkarīgs no konkrētā darba un konkrētās teorijas rakstura. no tā, ko man programmētājos mācīja, varētu teikt, ka bija "praktiskā teorija", bez kuras strādāt patiešām ir grūti, "teorētiskā teorija" (tipa, algoritmu teorija, matemātikas vēsture), kas varbūt paplašina apvārsni, bet vai tā tieši uzlabo praktiskā darba rezultātu... nezinu... un tad bija tas, ko mācīja, imho, tikai tādēļ, ka katedrā bija pasniedzēji, kuriem lekcijas vajadzēja sakomplektēt.

par kādu sfēru tu te runā un cepies, ja nav noslēpums? tulkošanu?

par tulkošanu, jā.
un nu jau vairs necepos. vakara tumsā sirds aptecējās par savu teorētisko mazspēju.
un sarunā ar kolēgu bija daži brīži, kad gribējās to gandrīz monologu pārvērst par dialogu un šo to no viņa teiktā apstrīdēt, bet nebija attiecīgo ieroču, līdzekļu.
tādos strīdos nekādi nevar izmantot argumentus no sērijas: a man tā liekas, a es tā jūtu.

var var - tas par "man liekas un es jūtu". manuprāt, tulkošana ir lielā mērā radošs darbs, kur valodas izjūtai un talantam ir vismaz tikpat liela nozīme kā kaut kādai teorijai (btw, kāda gan ir tulkošanas teorija? - nekad nebiju iedomājies, ka tāda eksistē, sorry par ignoranci). hehehe, ja es riktīgi salasītos tulkošanas teoriju, varētu sākt latviešu dzejniekus uz spāņu valodu atdzejot;-)?

mēs te, starp citu, ar wowow bieži vien pēdējā laikā diskutējām, vai un kā realizēt to vai citu lietu (tā pati programmēšana, kurā mums ir gandrīz identiska izglītība un arī ļoti līdzīga pieredze) un bieži vien es piesaucu argumentus "nu nepatīk man tā", "kad es pēdējo reizi tā izdarīju, bija ļoti, ļoti slikti", "tas vienkārši nav stilīgi" utml. ir OK.

starp citu, pārmērīga teorijas piesaukšana darba diskusijās liecina par sliktu gaumi un nespēju noformulēt pašam savu personīgo viedokli konkrētā jautājumā.

teoriju ir čupu čupām. visvisādas. un daudzas no tām arī ar stipri praktisku pielietojumu. ja nebūtu zinātniskās bāzes, nebūtu arī nekādu mašīntulkošanu utt.

bet šoreiz ar teorija bija domāts ne tik daudz visas tehniski teorētiskās lietas, bet visa literatūrteorētiskā un filosofiskā bāze. un tas ka cilvķs spēj ar to veikli operēt.
un savu pat ļoti spēcīgo paša viedokli pamatot trīskārt pārliecinoši.

"man tā liekas, a es tā jūtu", manuprāt, tulkošanas jomā ir tīri labs arguments, ja vien tu esi neesi psihs cilvēks, t.i., ja ir kaut kāda garantija, ka daudzi cilvēki varētu justies līdzīgi kā tu. Eksaktā zinātnē tas neietu cauri, jo tur fakti nav atkarīgi no tā, cik daudzi cilvēki tiem tic, bet valodā kā reiz viss ir atkarīgs no tā, vai pietiekami daudziem cilvēkiem viens un tas pats vārds nozīmē vienu un to pašu.

nu, jā, piemēram, ar de mēs mēdzam šādā stilā visu ko analizēt, lai beigās nonāktu pie nāves sprieduma tā va cita autora tekstiem. (bet arī de ir baigā bāze un zinātkāre un spēja uz abstrakcijām).

un mana pirmā izcilā redaktore un darbaudzinātāja, mani rediģējot, labojumus pamaatoja ar nicīgu uzacs kustību un vārdiem "tāpēc ka muskuspīle", un es viņai esmu no sirds pateicīga. un retajās reizēs, kad pati kādu rediģēju, nopietnākais arguments strīdā skan: tu tā nerakstīsi, jo tas nav tevis cienīgi.

bet tomēr, tomēr.
varbūt tā ir mana skaudība.
ja cilvēks sarunā neuzbāzīgi ievij frāzi "как говорил мой учитель Соломон Апт...", mani, neizglītoto bauru, pārņem bijība.

Un tad pamodās kalevala un teica - KATRAM SAVS. Dažam teorija, citam prakse. Un, lai nu kuram, bet Tev paties ar paššaustīšanu nav jānodarbojas. Jauku dienu!

tencinu!
starp citu, tas teorētiķis man ik pa laikam dāvā stāstus no sērijas: un tad mēs ar kalevalu...

Sveiki!

Atvainojos, ka neesmu padomāju, par studēšanu ārzemēs un citu augskolu norādīšanu!
Droši vari man personīgi pateikt, kur ieguvi savu tulka-tulkotāja profesiju. Man ļoti interesē :))

Re, kā izrādās arī aptauju veidošanā vajadzētu vēl ilgāku laiku padomāt, lai nepalaistu garām kaut ko :)