- 4.3.12 18:21
- Pabiju Ķīpsalā: vakar darbs, šodien iepirkšanās. Zin, pagājušā gada izstāde jau bija nožēlojami maza un švaki apmeklēta, bet šīgadējā izskatījās skumjāka par skumju. Cik tas ir savādi, salīdzinot ar Viļņas lielo grāmatu gadatirgu, kas ar katru gadu arvien vairāk līdzinās vistautas svētkiem. [Klātienē redzējusi neesmu, bet bildes, programma ar pasākumiem/autoriem un daudzu paziņu stāsti ir pārliecinoši.]
Šodien tepat pie mums vairāku izdevniecību stendos ievēroju grāmatas, kuru cena necik daudz neatšķīrās no grāmatnīcās uzskrūvētās. Ķeršana uz muļķa? Droši vien. Bet labais tonis taču prasītu šādās reizēs visu, visu piedāvāt lētāk, ne?
Bet satrieca mani kas cits: lielākajā daļā stendu izdevniecību pārstāvji garlaikoti blenza uz apmeklētājiem, nemaz necenšoties kaut ko stāstīt, reklamēt, pievilināt, iebarot... Dīvaini, tu ņerksti, ka tavas grāmatas neviens nepērk, bet pats stāvi/sēdi tāds pelēks aiz savām iepelēkajām grāmatām un aizvainots lūri uz pircēju tūkstošiem. Jo tie taču tomēr ir tūkstoši: jā, mazāk nekā citus gadus, taču tūkstoši. Jopcikarārā. Nu ķer viņus aiz rokas un ņemies lielīt savu preci skaļā balsī, dārgais, tizlais izdevēj! Patiesa interese par pircējiem bija novērojama tikai nedaudzos stendos. Atēnas puiši, kā vienmēr, stāstīja, skaidroja un ieteica. Zvaigznē viss lielais tirgotāju pulks pūlējās uztvert katra pienākušā skatienu un ieteikt, uzminēt un piedāvāt, turklāt ne jau kā Drogu/Narvesena bioroboti. LU Akadēmiskajā apgādā arī bija dzīvi un ieinteresēti cilvēki, un vēl Mazo izdevēju brālībā. Jā. Tomēr vairākums tāds saguris un nīgrs. Vienaldzīgs un pelēks. Tāds, kura skumjas negribas traucēt ar jautājumiem par grāmatām. Bet tirgus taču ir TIRGUS.
Un vēl kronis visam bija izdevēja X pārstāve, kas sarīkoja man scēnu par to, ka tagad strādāju izdevējam Y. Norādīšu, ka konkrētajam un dziļi aizvainotajam izdevējam X neesmu strādājusi jau gadus astoņus vai deviņus. Citējot aizvainoto būtni: tas, ka es strādājot U, V un Z vēl neesot nekas, bet pārdoties sliktajiem Y... Un vai zināt, ar ko ir slikts izdevējs Y? Tikai un vienīgi ar to, ka tam salīdzinoši labi klājas. Pieņemu, ka tas bija īpaši izteiksmīgs ieskats vietējās biznesa pasaules sirdē. Mjā. - 14 rakstair doma
- 4.3.12 22:23
-
Y ir tā pati, kas ABC? Es nupat ar lielu pārsteigumu secināju, ka viņi izdod lielāko daļu tulkotās literatūras, jaunu grāmatu apjoms mēnesī nesalīdzināms ar citām izdevniecībām. Izmantojuši krīzes laika jukas, lai pārņemtu tirgu?
- Atbildēt
- 4.3.12 22:43
-
1. jautājums - jā.
2. jautājums - drīzāk nē, jo viņi nolēma pievērsties tulkotajai literatūrai jau krietnu brīdi agrāk. lai gan nav noliedzams, ka ar grūtajiem laikiem ir pratuši cīnīties veiksmīgāk. khm, joprojām spēkā ir tie paši vecie dabas un tirgus likumi. tā nu pamazām tulkotāji ir pārcēlušies pie viņiem. jocīgi, ka krietna daļa bijušo Atēnas pircēju joprojām nav pamanījuši, ka visu to sektoru jau sen ir pārņēmusi Y (tā pati, kas ABC).
a ko tad man kā sava darba pārdevējai vajag? a) normālu honorāru b) cilvēka cieņu nepazemojošu maksāšanas veidu (vēl nekad nav vajadzējis interesēties, kur tad nauda un kāpēc tās nav, par izmisīgu lūgšanos vai lamāšanos kā pie daudziem citiem nemaz nerunājot) c) sakarīgas redaktores, kasnesapišnenomaitā autora stilu d) acīgas korektores, kuras turklāt neiedrošinās kaut ko pēdējā brīdī labot nepajautājot, jo viņām tā, redz, licies (tas vismaz kādreiz bija raksturīgi izdevējam X).
turklāt tam visam klāt nāk labākais izplatīšans tīkls un apziņa, ka tevi, nu labi, tevis tulkoto tekstu izlasīs vairāk cilvēku. man patīk. - Atbildēt
- 5.3.12 10:15
-
a nav tā, ka viņi maksā mazāk nekā citi? (es nerunāju par tiem, kas nemaksā vispār?)
- Atbildēt
- 5.3.12 10:16
-
fui, nē, tur to otru jautājuma zīmi iekavās nevajadzēja
- Atbildēt
- 5.3.12 10:20
-
viņiem ir dažādas takses.
un, piem, man ir viens, kas maksā vairāk, bet tur naudas gaidīšana un diedelēšana stipri ēd nervus :) - Atbildēt
- 5.3.12 11:58
-
Nubet brendu tak vajag mācēt turēt - tb ABC tulkojumu kvalitāte ir tik dramatiski atšķirīga, ka gribas iet apkārt un nepieskarties tām šausmām, jo vienreiz esi uzrāvies uz romantisko seksa ainu ar "pie manas ciskas piespiedās viņa gailītis". un tad nu atliek skatīties tulkotāju ikreiz, kas nav forši.
- Atbildēt
- 5.3.12 12:02
-
tulkotāju ikreiz vajag skatīties jebkurai izdevniecībai. vismaz es nevaru nosaukt nevienu tulkotā literatūras izdevēju, kur nebūtu uzrāvusies uz nelasāmām šausmām.
- Atbildēt
- 5.3.12 12:07
-
arī tiesa.
nu ko tur daudz, latviešiem patīk lūzeri, un tos lūzerus arī vajag sist, jo citādi viņi vairs nav lūzeri.
bet tevi neuztrauc, teiksim, tas, ka viņiem ir šī teju teju monopolsituācija? (Labi, pārspīlēju, bet saprati domu.) - Atbildēt
- 5.3.12 12:19
-
nea, neuztrauc. un nav viņiem monopolsituācija. piemēram, gan izdevniecība, gan grāmatnīcu tīkls tāpat ir gan Rozei, gan Jumavai.
Dies dod atcerēties, kad es pēdējo reiz kaut ko būtu pirkusi Jumavas grāmatnīcās...
tas tak ir bizness, sasodīts. un nav viņiem monopola arī mācību grāmatās.
man, no malas (tomēr no malas!) skatoties, šķiet, ka viņi vienkārši strādā ātrāk un vairāk. ir apsviedīgāki un ātrāk izdomā visu ko jaunu.
un cilvēki vienkārši iedalās lasītājos un nelasītājos. ja cilvēks par lasītāju būs kļuvis ar lielā izdeveja grāmatām, viņš visticamāk pirks ar mazo izdevēju grāmatas. (un otrādi) bet nelasītājs nepirks ne vienus, ne otrus.
tāpat es nevaru ciest visus tos, kas vaibstās par poteriem, krēslām utt. tās grāmatas taču daudziem tūkstošiem iemācīja lasīt. mehānisms "āķis lūpā" ir svarīgāks par visu. - Atbildēt
- 5.3.12 10:28
-
Man aizdomas, ka tas cilvēciņš, kurš atrauts no saviem tiešajiem pienākumiem (darbi krājas) un aiztriekts drinēt kaut kur ellē ķīpenē, nebūt nedomā, ka tās ir viņa grāmatas - un pie algas ar nepieliks, ja šis plosīsies. Tās ir viņa darba devēja grāmatas (pie tam lielā daļā gadījumu tas darba devējs to studentiņu noalgojis tikai uz izstādes laiku, tipa sēdi un sargā, lai neko nenočiepj). Tb kā nu kurā kantorī izdodas izveidot darba devēja un darba ņēmēja attiecības.
- Atbildēt
- 5.3.12 10:51
-
ja studentiņš nav ieinteresēts pārdot vairāk, vainīgs atkal ir pelēkais izdevējs, kurš nav pratis apsolīt mazu, bet pārliecinošu procentu. bet lai nu būtu tie studentiņi, jo ķīpenē rēgojās daudz skumji garlaikotu redaktoru un pat galveno redaktoru :)
- Atbildēt
- 5.3.12 11:20
-
Gluži manas domas par izstādi (atskaitot tās burtu spēles, jo tās man negadījās piedzīvot). Tā mazuma piegarša.. un vēl milzīgā vilšanās sajūta, kad priecīgs meties pie stenda, bet rur, kā izrādās - zeķes. vai somas. vai prievītes. vai knibu-knabucīši tautiskā stilā. labi vēl, ka desas un šķiņķus tirgoja ārpus halles.
- Atbildēt
- 6.3.12 16:34
-
Koks ar diviem galiem. Tie pārdevēji varētu būt drusku dzīvāki, jā, bet ir ļoti daudz pircēju, kas metas bēgt, tiklīdz viņus uzrunā. Dažreiz pietiek pat ar "labdien", un viņi traucas lapās.
- Atbildēt
- 6.3.12 22:19
-
arī tiesa :)
- Atbildēt