|
January 3rd, 2016
01:15 pm Vi man ieteica izlasīt "Ēd, lūdzies, mīli", kuru es esmu grāmatnīcā pašķirstījusi un neieinteresēti nolikusi malā. Nu labi, paņēmu bibliotēkā. Nevajag klausīt Vi. Varbūt tos var saukt par "autiska spektra traucējumiem", ka man nepatīk tukši sarunāties par neko un riebjas grāmatas ar daudziem vārdiem un mazu informācijas blīvumu. Tas, protams, nav ģēnija līmenis, kurš vispār nespēj palasīt daiļliteratūru (priekš kam, ja ir matemātikas formulas), bet es tik tiešām cienu cilvēkus, kas spēj izteikties paradoksos, aforismos un anekdotēs. Nevis desmit lappusēs apburbuļot "kā es sēdēju uz grīdas un raudāju". Domāju, Elizabetes Gilbernas nelaime ir tā, ka izdevējs nopirka viņas grāmatu, pirms tā bija uzrakstīta.
Un man pilnīgi vienalga, ka cilvēki, kas nav ceļojuši tālāk kā līdz rajona centram un kuru garīgie meklējumi aprobežojas ar Koelju grāmatiņām, ir padarījuši šo romānu par vienu no pasaulē pirktākajām grāmatām.
|
Comments:
Labs lēmums. Es jau rakstīju, ka man šī filma galīgi nepatika, jo tā bija tik šabloniska cik vien iespējams.
es reiz izlasīju cibā jūsmīgas atsaukmes par tāda paša nosaukuma filmu, atvilku, skatījos un brīnījos - vai ir iespējams vēl briesmīgāk? bet vaina mūsos, nevis tajos, kas par šiem darbiem sajūsminās. vienkārši neesam pareizā mērķauditorija.
Tā nav vaina, tā ir izcilība :)
| From: | heda |
Date: | January 3rd, 2016 - 01:33 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nē, daudz briesmīgāk vairs nav iespējams :) (grāmata tomēr bija nedaudz labāka par filmu)
Vi patīk Džeina Ostina un romantiskās filmas tipa "Viesnīca Havaju salās [un citur]". Nav brīnums.
jāteic drosmīgi, man tā arī nav pieticis dūšas šai grāmatai, lai gan reizēm sēnalas mēdzu lasīt steriem. Bet tas nosaukums, tas nosaukums...
es tomēr tagad pievērsīšos "Autobusa šoferim, kurš gribēja būt dievs" - tā mani pārsteidz katrā otrajā rindkopā.
nosaukums izklausās rosinošs, tas nav no sērijas "Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu"?
To neesmu lasījusi, tikai redzējusi filmu un filma man ļoti patika. Bet nē, šie ir stāstiņi, nevis romāns. Man patīk, kā tie sazarojas un kā autors ik pa brīdim paved negaidītos sānceliņos :)
aha, aha ierakstam blociņā ko nākamreiz pajautāt.
Tikko izlasīju. Lielos daudzumos (lasot no vāka līdz vākam) tomēr zūd kaifs, nu tāpat kā izēdot vienai pašai asorti kasti. Bet laiku pa laikam ieskatīties garāmejot bija uzjautrinoši. Tā varētu būt iedvesma tiem, kas īsti nezina, kā veidot stāstus ar story cubes.
o, par sēnalām - es ar baudu ņemu cauri kaudzīti Vollesa :D Viņam ir labi atstrādāta shēma, kā ražot pārdodamus romānus: skaista meitene, atjautīgs detektīvs, acīmredzami nelieši un viss beidzas ar saderināšanos :) Lielākoties arī pietiekami dinamiski.
Voless man ciema bibliotēkā nav dabonams, bet vairumā gadījumu pieturos pie tradīcijas "mahņom ņe gļjaģa", un tad visādi brīnumi nāk priekšā :)
Un, cik atceros, galvenais ļaundaris gandrīz vienmēr pretendēja uz galvenā varoņa meiteni. :) |
|