Vai katrreiz, kad jums sarunbiedrs pažēlojas, ka viņam ir pumpa, jūs izjūtat kārdinājumu priecīgi notrallināt - "jā, jā, tāda pati bija manai kaimiņienei, tas izrādījās vēzis, viņa nomira briesmīgās mokās"?
Es negribu šeit publiski izvērst mūsu abu visnotaļ personisku izskaidrošnos, bet man ir Pamatotas Postfreidiskas Aizdomas, ka es Tev esmu ērts projekcijas mērķis, ar kura palīdzību izrēķināties pašai ar savu pagātni.:)
taa kaa snorkei ideaals piedziivojums ir braukaat motociklaa ar blakusvaagji ar lauztu galvaskausu pa sibiirijas sniegaajiem, tad man gruushi iedomaaties, kas slikts shamai vareetu gadiities, ko uz kaada projiceet :-)
Zini, lauzts galvaskauss nav arī manu fobiju topa augšgalā, no daudz kā cita es baidos vairāk.:) Bet tālākas eksplikācijas nebūs - ir lietas, kurām vajdzētu palikt starp mani un Snorki.
praktiski vienmēr..un es arī saku (bet tie ir tuvi draugi, citi par pumpām man nesūdzās) bet tā tīri ir beērnēbas trauma -apslēpta vēlme atriebties visiem par to ko man braalis nodarija - es noticēju viņam ka alergjijas (tad vēl neatklātas) izraisītaa nātrene ir lepra.. un ka es sapūšu..
nē, bet man vienmēr stāv prātā tas, ko kāda skolotāja mums stāstīja otrajā klasē, ka viņa zinājusi kādu puisīti, kam uzmetusies pavisam niecīga pumpiņa, viņš to sakasījis un tad nomiris. patiesībā, bērnības trauma, varētu teikt.
ar tādām lietām jau nejoko..
manas divas kapeikas -
Re: manas divas kapeikas -
Re: manas divas kapeikas -
Bet tālākas eksplikācijas nebūs - ir lietas, kurām vajdzētu palikt starp mani un Snorki.
bet reti.
bet tā tīri ir beērnēbas trauma -apslēpta vēlme atriebties visiem par to ko man braalis nodarija - es noticēju viņam ka alergjijas (tad vēl neatklātas) izraisītaa nātrene ir lepra.. un ka es sapūšu..
Akdies, cik briesmīgs stāsts!!!!
Piedod, bet nāk smiekli - kaut gan saprotu, cik tas bija šausmīgi!
Vispār man, protams, kauns, ka es par to sacēlu trobeli.
patiesībā, bērnības trauma, varētu teikt.