*

šorīt treniņā biju patīkami šokēta par to cik daudz visādu vadības nesanākšanu atkrīt pašas no sevis, tiklīdz apsēžas seglos taisnu muguru un pareizi. zirgs paliek miljons reizes atsaucīgāks. bezmaz mute no brīnumiem bij vaļā. Gita tik forši liek man to jāšanas bildi pa maziem gabaliņiem kopā, turklāt tos gabaliņus izvēlas precīzi manai saprašanai un uztverei piemērotā secībā. treniņa beigu puse, gan nu tā - Radiks sāka mani vazāt labajos pagriezienos. mums, t.i. man, uz to pusi vispār grūtāk iet, a šis uzķēra manu tizlumu un sāka mani nest cauri. bet pēc tam lēkšos atklājās, ka puika ar kreiso pakaļkāju klibo. nez, iztaustījām kāju, it kā neko īpašu neatradām. moš kaukā ne tā sagrieza. bet ar to tad arī treniņš beidzās.
pēc tam ar Līgu beidzot atklājām peldsezonu Misā. ūdens vēss, kā jau upē, un tikai līdz viduklim, bet tik kruta. un šovakar vīrs atgriežas no komandējuma.
a jums nav tā, ka laimes sajūtai komplektā nāk arī kaut kas līdzīgs sāpēšanai?
aij, man vienkārši gribas tagad vāvuļot, bet nav ar koa.

velcieties, lūdzu, mākoņi. man vajag NEGAISU!