tā kā šodien abiem bija brīvdiena, tad apbruņojāmies ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
katze rekomendēto (un patiešām ļoti labo) grāmatu Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rīgā un gājām pirmajā baznīcapskates tripā. akmensšķērespapīrīts norādīja, ka sāksim ar Maskačku (otrs variants bija Pārdaugava). aizbraucām līdz Vagonu parkam un apstaigājām 7 gab, no 13 grāmatā minētajiem, Latgales priekšpilsētā, esošajiem objektiem.
no apskatītajiem objektiem bija 4 gab pareizticīgo baznīcas, viena katoļu, viena luterāņu un viena vairs neesoša singagoga. atkal apstiprinājās mana senā pārliecība, ka pareizticīgo baznīcas man patīk vislabāk. gandrīz visās es jūtu kaukādu enerģiju (vai nu saules pinumā vai ar pakausi) un man patīk tā fiška, ka viņas ir vislaik vaļā un pieejamas. man šķiet tas jau ir viens no galvenajiem baznīcas uzdevumiem - būt vienmēr atvērtām un pretimnākošām. pareizticīgo baznīcā var ieiet jebkurā dienas laikā, pasēdēt un mierīgi padomāt klusā un nomierinošā vidē. ne katoļu, ne luterāņu baznīcas diemžēl no iekšpuses aplūkot nevarējām, jo tās redz darbojas kaukādos noteiktos darba laikos.
jā, bet var arī just milzīgu atšķirību starp gruzīnu pareizticīgo baznīcām un tām, kas mums te ir - pie viņiem tur daudz brīvāka atmosfēra, visur drīkst fotogrāfēt (šeit nekur neļāva), visi tā nepiespiesti komunicē savā starpā un ar svētajiem tēviem utt.
bilžu kvalitāte drausmīga - diena pilnīgi pelēkbezkrāsaina; visu laiku vairāk vai mazāk lija, nepārtraukti aizlejot objektīvu un rokas ar sala un dricelējās. ja gribat kārtīgas bildes, skatieties tai pašā augstākminētajā grāmatā.
izkāpuši no vilciena iegājām bišķi Matīsa kapos. bet tā kā bija pārāk slapji, nemīlīgi un veļīgi, diezko daudz tur neuzkavējāmies
tālāk gājām uz Kazaņas Dievmātes ikonas pareizticīgo baznīcu un Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīcu, kuras abas atrodas pavisam blakus - Ivana kapos.
abu torņi
1. Kazaņas Dievmātes ikonas pareizticīgo baznīca (Kalna iela 19/21)
šī gan bija slēgta, bet neliekas, ka viņā kaukas notiktos. no ārpuses likās ne visai labā stāvoklī (lai neteiktu vairāk).
pāris fakti no grāmatas:
*viena no senākajām Rīgas koka baznīcām;
*vairākkārt mainījusi atrašanās vietu;
*šobrīdējā vietā atrodas kopš 1883. gada;
*kādu laiku tajā saimniekojusi katoļu draudze.
2. Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca (Kalna iela 21)
patika vislabāk, uzkavējāmies visilgāk, nolikām pāris svecītes. ļoti, ļoti skaista un krāšņa iekšpuse. pilna ar svinīgu mieru. mazliet asociējās ar armēņu Ečmiadzinu.
fakti:
*sākta celt 1912. gadā, pabeigta 1934. gadā;
*izmantotas jūgendstila un krievu nacionālā romantisma formas
tālāk gājām uz leju pa Kalna ielu. tur Kalna un Daugavpils ielas krustojumā uz mājas sienas uzzīmēts mūsu gājiena tematikai ļoti atbilstošs informatīvais materiāls
3. Visu Svēto pareizticīgo baznīca (Katoļu iela 10)
arī ļoti skaista. iekšpusē gan notika kaukādi daļēji remontdarbi. man vislabāk patika rozes logi, gan no iekšpuses, gan ārpuses.
fakti:
*iepriekš tai vietā atradās Kazaņas Dievmātes ikonas pareizticīgo baznīca;
*iesvētīta 1884. gadā;
*viens no retajiem Rīgas dievnamiem, kurā saglabājies celtnes sākotnējais, oriģinālais interjers.
es Jēzū Kristū
4. Svētā Franciska Romas katoļu baznīca (Katoļu iela 16)
no ārpuses ļoti iespaidīga. iekšā netikām, jo viņa ir vaļā tikai no rītiem un vakaros, bet mēs bijām dienas vidū. atceros, ka vienreiz bijām tur ar kursabiedrenēm iespērušās pa ceļam no akadēmijas, bet kā tur izskatījās neatceros. būs jāiet citreiz.
fakti:
*viens no krāšņākajiem neogotikas dievnamiem Rīgā;
*iesvētīta 1892. gadā;
*iekštelpas saglabājušās sākotnējā veidolā ar ļoti minimāliem, vēlākiem pārveidojumiem.
un pūcīte uz pretējās mājas jumta
5. Rīgas Lielā (Horālā) Sinagoga (Gogoļa iela 25)
īsti nesapratu vai vajag skaitīt šo objektu, jo viņš jau nemaz neeksistē, bet tā kā tur vismaz ir kaukāda piemiņas vieta ta ieskaitīju.
karoč tur 1868. gadā sāka būvēt sinagogu. esot bijusi ļoti skaista un grezna, bet 1941. gada 4. jūlijā nacīši viņu nodedzināja ar visiem dievlūdzējiem iekšā.
90. gadu sākumā tur iekārtots piemiņas memoriāls. ticis izstrādāts arī projekts ēkas atjaunošanai, bet nav ticis realizēts.
bildes no internetiem:
tāda viņa izstījusies
tā tur izskatās tagad
6. Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo baznīca (Gogoļa iela 9) (saukta arī par Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcu)
vispilnākā ar cilvēkiem. neliela, bet intresanta.
fakti:
*iesvētīta 1818. gadā;
*tā laika lielākais guļbūves dievnams Rīgā;
*ietvēra sevī 2 baznīcas - Vissvētās Dievmātes pasludināšanas un Sv. Nikolaja baznīcu.
7. Jēzus evaņģēliski luteriskā baznīca (Elijas iela 18)
iekšā netikām, jo akal kaukādi jocīgi darba laiki. apkārt arī apskrējām diezgan ātri, bez baigās pētīšanas, jo bišķi bija apnicis un ārā normāli lija.
fakti:
*izcils klasicisma stila koka arhitektūras piemineklis;
*agrāk ap to atradušies kapi (eu,digna, Tava māja ar gadījumā nav uz kapiem celta?);
*celta 1818. - 1822. gadā;
*lielākā šāda veida koka būve Latvijā;
*tai ir šķautņu guļbaļķu sienas, arī nesošās konstrukcijas ir no koka;
*baznīcā saglabājies 1708. gadā liets zvans (tas ir ievērības cienīgi, jo ļoti daudzu baznīcu zvani kara laikā tika pārkausēti lielgabalos vai izvesti uz ārzemēm, piemēram, Krieviju).
šitā drebelīgā bilde jau mājāsbraucot - blakus tai baznīcai ir Salaspils autobusa pietura
un šī bilde no vienašīs jau pagājušās vasaras saulrieta. redzams arī autobusa-uz-Salaspili sāns
vēl varētu rakstīt par objektu nr8, bet tā kā no viņa nekas vairs nav saglabājies, ta apmeklēto baznīcu sarakstā iekšā neskaitīsim. runa ir par Svēto Ņevas Aleksandra pareizticīgo kapelu, kura atradās Stacijas laukumā, bet 1925. gadā pēc LR Ministru kabineta rīkojuma tika demontēta (daļēji uzspridzinot!), lai paplašinātu Stacijas laukumu. žēl, jo spriežot pēc attēliem bijusi smuka (internetā bildes neatradu, skataties paši grāmatā).
un vēl tāds mazliet amizants stāstiņš no 1. objekta dzīves. agrāk, tur, kur šobdrīd atrodas objekts nr6, netālu viena no otras bijušas 2 gab koka pareizticīgo baznīcas. tās nojauktas, uzbūvēta tā nr6, bet no nojaukto baznīcu materiāliem, vietā, kur šobrīd atrodas objekts nr3 uzcelts objekts nr1. tad izdomājuši tur celt mūra baznīcu, tāpēc objektu nr1 demontējuši un no jauna uzslējuši tur, kur tas atrodas tagad. vēlāk tam blakus piecelts objekts nr2.
nākamreiz, ta laikam iesim kkur pa Pārdaugavu. laikapstākļus gan gribētos kaut drusciņ foršākus.
pēc tam patukšojuši humpalbodes un papildinājuši skapja saturu (Maskačkā izrādās ir tāds veikals Pārtika. Saimniecības preces. Lietoti apģērbi - viss vienā, ar vienu ieeju un pavisam kopā), gājām nomēģināt to jauno Inžinierielas indiešu ēstūzi Svada. atzinām par labu esam. izvēle nav baigi lielā, toties ja ēstu krišņās, tad katrs samaksātu tik, cik Svadā par abiem kopā. tad atlika tikai pasēdēt kafē, kafē, lēni pasūkt tēju, pašķirstīt žurnālus un atpūsties no iešanas, iepirkšanās, ēšanas, komunicēšanas un sagaidīt, kad pienāks laiks iet uz koncertu Lielajā ģildē.
koncerts - Kamersinfonija Zoom In bija ļoti, ļoti foršs. visvairāk laikam patikās Vilņa Šmīdberga skaņdarba Saucēja balss pirmatskaņojums.
tāda mums forša diena šodien.
katze rekomendēto (un patiešām ļoti labo) grāmatu Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rīgā un gājām pirmajā baznīcapskates tripā. akmensšķērespapīrīts norādīja, ka sāksim ar Maskačku (otrs variants bija Pārdaugava). aizbraucām līdz Vagonu parkam un apstaigājām 7 gab, no 13 grāmatā minētajiem, Latgales priekšpilsētā, esošajiem objektiem. no apskatītajiem objektiem bija 4 gab pareizticīgo baznīcas, viena katoļu, viena luterāņu un viena vairs neesoša singagoga. atkal apstiprinājās mana senā pārliecība, ka pareizticīgo baznīcas man patīk vislabāk. gandrīz visās es jūtu kaukādu enerģiju (vai nu saules pinumā vai ar pakausi) un man patīk tā fiška, ka viņas ir vislaik vaļā un pieejamas. man šķiet tas jau ir viens no galvenajiem baznīcas uzdevumiem - būt vienmēr atvērtām un pretimnākošām. pareizticīgo baznīcā var ieiet jebkurā dienas laikā, pasēdēt un mierīgi padomāt klusā un nomierinošā vidē. ne katoļu, ne luterāņu baznīcas diemžēl no iekšpuses aplūkot nevarējām, jo tās redz darbojas kaukādos noteiktos darba laikos.
jā, bet var arī just milzīgu atšķirību starp gruzīnu pareizticīgo baznīcām un tām, kas mums te ir - pie viņiem tur daudz brīvāka atmosfēra, visur drīkst fotogrāfēt (šeit nekur neļāva), visi tā nepiespiesti komunicē savā starpā un ar svētajiem tēviem utt.
bilžu kvalitāte drausmīga - diena pilnīgi pelēkbezkrāsaina; visu laiku vairāk vai mazāk lija, nepārtraukti aizlejot objektīvu un rokas ar sala un dricelējās. ja gribat kārtīgas bildes, skatieties tai pašā augstākminētajā grāmatā.
izkāpuši no vilciena iegājām bišķi Matīsa kapos. bet tā kā bija pārāk slapji, nemīlīgi un veļīgi, diezko daudz tur neuzkavējāmies
tālāk gājām uz Kazaņas Dievmātes ikonas pareizticīgo baznīcu un Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīcu, kuras abas atrodas pavisam blakus - Ivana kapos.
abu torņi
1. Kazaņas Dievmātes ikonas pareizticīgo baznīca (Kalna iela 19/21)
šī gan bija slēgta, bet neliekas, ka viņā kaukas notiktos. no ārpuses likās ne visai labā stāvoklī (lai neteiktu vairāk).
pāris fakti no grāmatas:
*viena no senākajām Rīgas koka baznīcām;
*vairākkārt mainījusi atrašanās vietu;
*šobrīdējā vietā atrodas kopš 1883. gada;
*kādu laiku tajā saimniekojusi katoļu draudze.
2. Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca (Kalna iela 21)
patika vislabāk, uzkavējāmies visilgāk, nolikām pāris svecītes. ļoti, ļoti skaista un krāšņa iekšpuse. pilna ar svinīgu mieru. mazliet asociējās ar armēņu Ečmiadzinu.
fakti:
*sākta celt 1912. gadā, pabeigta 1934. gadā;
*izmantotas jūgendstila un krievu nacionālā romantisma formas
tālāk gājām uz leju pa Kalna ielu. tur Kalna un Daugavpils ielas krustojumā uz mājas sienas uzzīmēts mūsu gājiena tematikai ļoti atbilstošs informatīvais materiāls
3. Visu Svēto pareizticīgo baznīca (Katoļu iela 10)
arī ļoti skaista. iekšpusē gan notika kaukādi daļēji remontdarbi. man vislabāk patika rozes logi, gan no iekšpuses, gan ārpuses.
fakti:
*iepriekš tai vietā atradās Kazaņas Dievmātes ikonas pareizticīgo baznīca;
*iesvētīta 1884. gadā;
*viens no retajiem Rīgas dievnamiem, kurā saglabājies celtnes sākotnējais, oriģinālais interjers.
es Jēzū Kristū
4. Svētā Franciska Romas katoļu baznīca (Katoļu iela 16)
no ārpuses ļoti iespaidīga. iekšā netikām, jo viņa ir vaļā tikai no rītiem un vakaros, bet mēs bijām dienas vidū. atceros, ka vienreiz bijām tur ar kursabiedrenēm iespērušās pa ceļam no akadēmijas, bet kā tur izskatījās neatceros. būs jāiet citreiz.
fakti:
*viens no krāšņākajiem neogotikas dievnamiem Rīgā;
*iesvētīta 1892. gadā;
*iekštelpas saglabājušās sākotnējā veidolā ar ļoti minimāliem, vēlākiem pārveidojumiem.
un pūcīte uz pretējās mājas jumta
5. Rīgas Lielā (Horālā) Sinagoga (Gogoļa iela 25)
īsti nesapratu vai vajag skaitīt šo objektu, jo viņš jau nemaz neeksistē, bet tā kā tur vismaz ir kaukāda piemiņas vieta ta ieskaitīju.
karoč tur 1868. gadā sāka būvēt sinagogu. esot bijusi ļoti skaista un grezna, bet 1941. gada 4. jūlijā nacīši viņu nodedzināja ar visiem dievlūdzējiem iekšā.
90. gadu sākumā tur iekārtots piemiņas memoriāls. ticis izstrādāts arī projekts ēkas atjaunošanai, bet nav ticis realizēts.
bildes no internetiem:
tāda viņa izstījusies
tā tur izskatās tagad
6. Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo baznīca (Gogoļa iela 9) (saukta arī par Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcu)
vispilnākā ar cilvēkiem. neliela, bet intresanta.
fakti:
*iesvētīta 1818. gadā;
*tā laika lielākais guļbūves dievnams Rīgā;
*ietvēra sevī 2 baznīcas - Vissvētās Dievmātes pasludināšanas un Sv. Nikolaja baznīcu.
7. Jēzus evaņģēliski luteriskā baznīca (Elijas iela 18)
iekšā netikām, jo akal kaukādi jocīgi darba laiki. apkārt arī apskrējām diezgan ātri, bez baigās pētīšanas, jo bišķi bija apnicis un ārā normāli lija.
fakti:
*izcils klasicisma stila koka arhitektūras piemineklis;
*agrāk ap to atradušies kapi (eu,
digna, Tava māja ar gadījumā nav uz kapiem celta?);*celta 1818. - 1822. gadā;
*lielākā šāda veida koka būve Latvijā;
*tai ir šķautņu guļbaļķu sienas, arī nesošās konstrukcijas ir no koka;
*baznīcā saglabājies 1708. gadā liets zvans (tas ir ievērības cienīgi, jo ļoti daudzu baznīcu zvani kara laikā tika pārkausēti lielgabalos vai izvesti uz ārzemēm, piemēram, Krieviju).
šitā drebelīgā bilde jau mājāsbraucot - blakus tai baznīcai ir Salaspils autobusa pietura
un šī bilde no viena
vēl varētu rakstīt par objektu nr8, bet tā kā no viņa nekas vairs nav saglabājies, ta apmeklēto baznīcu sarakstā iekšā neskaitīsim. runa ir par Svēto Ņevas Aleksandra pareizticīgo kapelu, kura atradās Stacijas laukumā, bet 1925. gadā pēc LR Ministru kabineta rīkojuma tika demontēta (daļēji uzspridzinot!), lai paplašinātu Stacijas laukumu. žēl, jo spriežot pēc attēliem bijusi smuka (internetā bildes neatradu, skataties paši grāmatā).
un vēl tāds mazliet amizants stāstiņš no 1. objekta dzīves. agrāk, tur, kur šobdrīd atrodas objekts nr6, netālu viena no otras bijušas 2 gab koka pareizticīgo baznīcas. tās nojauktas, uzbūvēta tā nr6, bet no nojaukto baznīcu materiāliem, vietā, kur šobrīd atrodas objekts nr3 uzcelts objekts nr1. tad izdomājuši tur celt mūra baznīcu, tāpēc objektu nr1 demontējuši un no jauna uzslējuši tur, kur tas atrodas tagad. vēlāk tam blakus piecelts objekts nr2.
nākamreiz, ta laikam iesim kkur pa Pārdaugavu. laikapstākļus gan gribētos kaut drusciņ foršākus.
pēc tam patukšojuši humpalbodes un papildinājuši skapja saturu (Maskačkā izrādās ir tāds veikals Pārtika. Saimniecības preces. Lietoti apģērbi - viss vienā, ar vienu ieeju un pavisam kopā), gājām nomēģināt to jauno Inžinierielas indiešu ēstūzi Svada. atzinām par labu esam. izvēle nav baigi lielā, toties ja ēstu krišņās, tad katrs samaksātu tik, cik Svadā par abiem kopā. tad atlika tikai pasēdēt kafē, kafē, lēni pasūkt tēju, pašķirstīt žurnālus un atpūsties no iešanas, iepirkšanās, ēšanas, komunicēšanas un sagaidīt, kad pienāks laiks iet uz koncertu Lielajā ģildē.
koncerts - Kamersinfonija Zoom In bija ļoti, ļoti foršs. visvairāk laikam patikās Vilņa Šmīdberga skaņdarba Saucēja balss pirmatskaņojums.
tāda mums forša diena šodien.