*

man patīk, ka man reizēm izdomājas skaistas un jēdzīgas domas. man patīk, ka ir citi cilvēki, kuriem arī reizēm izdomājas skaistas un jēdzīgas domas. man patīk, ka dažus no viņiem es pazīstu. man patīk, ka reizēm mēs neklusējam un mūsu atsevišķo skaisto un jēdzīgo domu vietā rodas jaunas, kopīgas - lielākas skaistas un jēdzīgas domas.

tas viss manā iekšējo acu priekšā rādās kā dzidrs, dzidrs kalnu ezers, kura zaļganzilajā krēslā lēni un cienīgi peld brīnumskaistas zivis. ik pa laikam kādu mazu, smuku zivtiņu apēd lielāka un smukāka zivs. un tā mazākā kļūst par kautkā lielāka sastāvdaļu, vairojot tā skaistumu. un es zinu, ka pavisam dziļi ezera dzīlēs, dūņās ierakusies saldā miegā guļ vislielākā un visskaistākā zivs visā universā. vienurīt viņa pamodīsies, nožāvāsies un brokastīs apēdīs visas pārējās zivis. tad visi būs pavisam kopā.



šitā man izdomājās, kamēr viņvakar viļājos pa gultu kādu laiku nevarēdama iemigt.