*

es īsti nezinu vai man gribas vai negribas to rakstīt, bet pāru jōgas nodarbības ir kkas ļoti, ļoti foršs. parādās daudz plašāka un dziļāka izpratne par āsanām, kā arī ļoti interesanti vērot un izbaudīt komunikāciju ar otru cilvēku pavisam neierastā veidā.
+ patīk arī tādas āsanas, kas parasti galīgi nepatīk, piemēram, suns, kas skatās ar galvu uz leju;
+ patīkams jaunatklājums āsana Šiva-Šaktī (ai, man neizdodas ātrumā atrast bildi, kāda viņa izskatās un man nav laika viņu te ilgi meklēt - jāizdzer cigoriņdzēriens un jāiet pa otram lāgam smērēt griesti ar tīfgrunti);
+ manliekas, ka vieglāk nolikt EGO pie vietas, jo jādomā netikai par savām sajūtām, bet arī par to, kā jūtas otrs;
+ un lielāks prieks censties, arīdzan.

UPD: džīzeskraist, turpinot dzert dzērienu un brovsot bildes atklāju, ka točna pastāv tāda suņu jōga. es pāris dienas atpakaļ sapņoju kkādu kreizī sapni, kurā uz jōgas nodarbību bija atnācis viens īru seters un vēl kkāds suns un man tas likās nepatīkami groteski un bišķiņ slimi. liekas joprojām.