*

kārtējo nakti pirms eksāmena pavadīju guļot, pārliekot modinātāju pa pusstundai uz priekšu un sapņojot - redzēju ballīti Vecrīgā, no kuras mājās pa apsnigušu bruģi gāju ieķērusies elkonī Konverdž dziesmai Grimhārtblakrouz, kura bija ieguvusi cilvēciskas būtnes veidolu - nu džinsiņās un tumšbrūnā jakā. tikai seja tāda kā izplūdusi. pa ceļam jutām, ka priekšā ir kkāds ļaunums un gājām tam ar līkumu. tālāk satikām Teātra Bāra Restorāna bārmeni policistes tērpā, kura brīdināja mūs no tā ļaunuma un teica, ka ejot tīrīt Teātra Bāru no ļaunumu saturošajiem klientiem. tālāk nezinu, kas notika, jo neizturēja sirdsapziņa un cēlos augšā.

abet eksāmens bija kārtējā laimīgā nejaušība - cienījamais profesors bija atcēlis iespēju izvilkt biļeti un sagatavojis katram jautājumu no kādas konkrētās personas neapmeklētas lekcijas. man, protams, tā bija viena no divām biļetēm, kuru vakar pirms aizmigšanas biju izlasījusi. apžilbināju viņu ar lielisko atmiņu, paziņojot, ka pirmajos Vispārējos Dziesmu Svētkos piedalījās 45 kori ar 1003 dziedātājiem un dabūju savu 9.