*

Mamma teica, ka kaimiņiene teikusi, ka viņas draudzene teikusi, ka kaķu kolonijas vecis teicis, lai pasaka paldies meitenei, kas ārstējusi kaķi.

nevaru atrast pasenu ierakstu, kurā biju aprakstījusi trīs galvenās gudrības, pie kurām, cik vien varu, cenšos pieturēties. neatceros, kādu tagu es tam postam esmu pielikusi. tur bija par to, ka nevajag ticēt visam, ko pats domā un nevajag iedomāties, ka viss ir par tevi un kaut kas tur vēl. tas viss joprojām ir aktuāli un relevanti, bet es gribēju to postu papildināt ar vēl vienu superīsu un vienkāršu gudrību, kas man ļoti palīdz negrimt depresijas, trauksmes, prokrastinācijas un citos purvos. un tā gudrība ir "bet nu un?". to var (un vajag) piekabināt galā visādām trauksmainām un traucējošām domām un stāvokļiem un tas palīdz šīs domas izstumt no ētera vai nogriezt tām skaņu un atlaiž visādu nomācošu stāvokļu važas. lai gan tā gudrība, vai drīzāk instruments ir ļoti īss un izklausās tā diezgan prasti, tas tomēr paspēj iedot arī gana daudz laika, lai novērtētu kādu cenu var nākties maksāt par ļaušanos konkrētajām bailēm, prokrastinācijai, deprim un anksim. esmu domājusi par to, vai tas nav kkā drusku vardarbīgi pret sevi un neveicina kaut kādu emociju apspiešanu, bet, atgriežoties pie cenas sadaļas - manliekas augstāka cena (kuru man toč negribas maksāt) ir vāļāšanās savos mēslos un savu negatīvo emociju ucināšana. tas ir drausmīgi dārgi - laika, enerģijas, attīstības izteiksmē. man šķiet, ka tas "nu un?" palīdz kāpt ārā no Karpmana trīsstūra un palīdz izdarīt kaut kādas veselīgākas izvēles un palīdz nestagnēt un neiesprūst, bet virzīties uz priekšu un (pie)augt un uzņemties atbildību. protams, ir kaut kādi departamenti, kuros to ir grūtāk pielietot, bet nu un? galvenais turpināt mēģināt.