*

Citi vīri nevar nodrošināt savas sievas ar kažokiem un briljantiem, Kārlis nevar nodrošināt mani ar piemēriem.

liekas tik jocīgi, ka ir azarts un izaicinājums veganizēt ēdienus, kuri man nevegāniskajā versijā nekad nav interesējuši vai garšojuši. piemēram, man nekad nav interesējusi majonēze un vienmēr ir riebušies visi majonēžainie salāti un mērces. bet, kad ir iespēja īzīpīzī uztaisīt ļoti krutu vegan majonēzi no pupūdens (aquafaba), labas nerafinētas eļļas un garšvielām, tad es to daru ar lielu līksmi un man tā arī garšo (nelielos apjomos). nu, vai ar visādiem klasiskajiem gaļas ēdieniem - arī, kad vēl ēdu gaļu, man nepatika visādi ēdieni, kur gaļa samačkāta, samalta, samērčota, ietīta, satīta, visādi cepeši un galerti utt. bet tagad patīk taisīt "maltās gaļas" mērci no sojas granulām, vai seitana cepeti uz svētkiem (to gan taisa Kārlis, bet vatever). tāpat man nekad nav garšojušas zivis (ok, es kādreiz reizēm ēdu mazsālītu lasi vai žāvētu mencu), bet tagad man patīk cept tofzivs filejas un taisīt svaigēdāju viltotā tunča smēriņus. un vēl miljons tamlīdzīgas lietas.
gaidu, kad atkārtoti saņemšos pamēģināt fermentētos riekstu sierus. 1x mēģināju, bet kaut kas nesanāca un nesafermentējās. siers gan man vienmēr ir garšojis un garšo vēl līdz šai baltai dienai.

šim dzīvoklim nenormāli piestāv dzīvā klaviermūzika