*

ziniet, bija tāda izrāde - Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību. tagad ir tapusi izrāde - Pakļaušanās. Kolektīva grāmatas lasīšana bez iztēles palīdzības. viss, kas Ledū bija gaumīgs un māksliniecisks, šajā izrādē ir tādā pat mērā vulgārs un bezgaumīgs. un, lai gan man bija bail iet uz to izrādi tīri no politiskā/saturiskā viedokļā, es esmu visai lielā šokā par to cik neizturami garlaicīga tā bija. saturu nekomentēšu, bet pēcsajūta pretīga.

šon biju Aizputē, Serdē. nenormāli kruta vieta ar neticami nekurzemniecisku uzņemšanu (t.i. silti, draudzīgi, devīgi). pastāstīju par zirgu krāsām, padziedājām ar Saviešiem.

ēdu leiti, ritīgu sklandrausi, dzēru kaņepju vīna kandžu, kadiķu alu.

septembra dzeltenrūsgās, pikseļainās gaismas, noarti tīrumi un vakara pelde Lielcieceres karjerā.

( dažas telifonbildes )

Baltajai Naktij nav spēka. rīt uz Ēdoli.