*

vakar pa dienu bija ļoti jauka un saulaini pavasarīga izjāde, kuras laikā divas reizes pa mazam gabaliņam atļāvos arī parikšot. zirdziņš gan no nostāvēšanās diezgan traks, diez kā būs ejot vienatā, bez liela dibena aiz kura var labi nobremzēties, priekšā. Vecgada vakaru pavadījām divatā - ēdot vegan variācijas par sušī tēmu, spēlējot Small Worlds un dzerot bērnu mohito. šodien braucām ekskursijā. uz labu laimi nolēmām apskatīt Gūdu klintis jeb Gaviļu vai Tālskata iezi. Tālskata, jo no ieža virsotnes paveroties ārkārtīgi skaists skats. pa ceļam izstaigājām Līgatni, kurā gan bijām pavirši piestājuši iepriekš, bet lielāku uzmanību pievērst nebija sanācis. pēc tam iztērējuši pirmos trīs ģimenes eiro par pārcelšanos pāri Gaujai ar Līgatnes pārceltuvi, devāmies meklēt iecerēto iezi. ( tālāk )

izšļūcu cauri 2013. gadam klabā. vidējie aritmētiskie secinājumi - 2013. gads man bija ne tāds, ne šitāds. no vienas puses daudz labu un pozitīvu notikumu - atsevišķa virtuve, daudz lielisku ekskursiju, divi tīri forši ārzemju komandējumi, jauni attiecību līmeņi ar zirgu, reitterapijas nometne, folkloras padarīšanas... no otras savukārt nepārtraukti dronējošais fons - manas un zirga veselības problēmas, naudas trūkums un pāri visam vēl konstantā apmaldīšanās sajūta, nevarot atrast/saprast ko man patiešām gribas darīt pašai savā dzīvē. man šogad būs 29 gadi, bet es joprojām tikai tā padzīvoju. diezgan ērti, diezgan interesanti, bet ne līdz galam piepildīti. vīram līdzīgas problēmas, viņš gan labāk zina, ko grib, bet problēmas rada arī mūsu abu vēlmju savietojamība no praktiskā un pragmatiskā viedokļa.

ko es vēlos šogad? es vēlos veselību sev un savam zirgam. vēlos atdot parādus un neiekulties jaunos. vēlos saprast, ko es patiešām vēlos.