*

visiem tik ļoti garšo, ka jāpadalās ar savu izgudrojumu arī šitenten:

mīkla:
apmēram 1 glāze miltu (mēs jaucam kopā vairākus - parastos kviešu + dažāda rupjuma rudzu);
ūdens
- mīca liekot klāt miltus, kamēr izveidojas patīkama konsistence, elastība un nelīp pie rokām.
izrullē plānu, plāniņu uz cepampapīra, liek pannā un drusku uzloka maliņas. pat ne īsti uzloka, bet uztaisa tādu kā valnīti, lai virsa pēc tam netek nost.

virsa:
pāris āboli - sagriezti diezgan sīki, bet ne ļoti sīki (es nemizoju, bet ja nav ko darīt, mizojiet);
saldētas upenes (var arī nesaldētas, protams);
ne pārāk liela ķirbja šķēle - sarīvēta;
gabaliņš svaiga ingvera - sarīvēts (nepārspīlēt);
1 glāze brūnā cukura (vislabāk muscovado);
sauja mazliet sadrupinātu valriekstu;
sauja auzu pārslas.
visu ber uz izrullētās mīklas, pārkaisa ar kanēli un liek cepties kaukādos 200 grādos. cep kamēr mīklas apakša kļūst viegli zeltaina un izskatās ne-jēla. pēc izņemšanas no krāsns ļauj mirklīti atpūsties un padzist. ja mājās nav asu nažu, ērtāk griezt ar šķērēm.

+ variācijas
*upeņu vietā, vai kombinācijā ar tām, var lietot jāņogas un mellenes;
*ja gribas treknāku, var uzpļeckāt pa virsu pāris kokosriekstu eļļas piciņas;
*ja mājās ir daudz sliktas kvalitātes medus, no kura jātiek vaļā var ņemt to uz pusēm ar cukuru. tādā gadījumā visērtāk būs glāzē sajaukt medu un cukuru kopā, tad pārliet tos visām virsmas sastāvdaļām, kas saliktas vienā bļodā, samaisīt, izgāzt uz mīklas un vienmērīgi izlīdzināt.

Alvis nācis pie prāta - šodien Baratinska vietā Oņeginā spēlēja Keišs.

vot, izdomāju - tā kā man tuvāko divu mēnešu laikā ir gan vārda diena, gan dzimšanas diena - tad visi, kuri vēlas man kauko dāvināt, lai dāvina naudiņu priekš Štorla semināru apmeklēšanas.
+ ļoti iespējams, ka 19. maijā būs ikgadējā dārza ballīte pie mums (atzīmējiet blociņos), moš jāiekārto krājkasīte dāvanu saņemšanai :)

šodien redzēju pirmo čūsku un pilnu izcirtumu ar bisītēm (lāčpurni laikam tie nebija, bet nekāpu nost no zirga pētīt tuvāk)

*) parkoties pilsētā joprojām raustos;
*) ar raustījienu iegriezt šaurajā teātra vārtrūmē esmu puslīdz tikusi galā. braucu, bet nepriecājos, kad tas jādara;
*) pārvietoties pa Rīgu baigi nebiedē, reizēm vietās, pa kurām nav jābraukā ikdienā, bail, ka ietrāpīšu ne tajā joslā un aizbraukšu kaukur ellē ratā;
*) ir pamatīga prakse dubļu braukšanā, aizžmiedzot acis pišu cauri arī vietām, kurās Kārlis raustās līst iekšā. neesmu iesēdusies ne reizes;
*) ziemu pārlaidu bez problēmām. divreiz iebuksēju uz tīra ledus - nevarēju izbraukt no stāvvietas, kura atradās slīpumā. vienreiz mani izvilka, otrreiz izstūma;
*) vienreiz paliku uz ceļa ar tukšu eļļas bačoku. atbrauca tētis ar eļļas pudeli un mani izglāba. kopš tās reizes turu mašīnā rezerves eļļu;
*) menti apturējuši 2x. vienreiz trešajā dienā pēc tiesību dabūšanas par braukšanu bez gaismām. dabūju brīdinājumu. otrreiz par braukšanu uz 125 km/h, kur reāli braucu uz 65. palaida vaļā;
*) fotoradars it kā vienreiz uzknipsēja, bet nu laiciņš pagājis, bet nekas vēl nav piesūtīts;
*) ar Golfu saprotos labi, bet kad iekāpju tēta Volvo 2 litru turbodīzelī brīžam šķiet, ka tā mašīna dara ar mani ko grib. jauda liekas milzīga, ir kruti, bet mazliet biedējoši;
*) braucu vidēji 2-3x nedēļā;
*) braukt ir pārsvarā patīkami un tiesības ir kruta!