*

beidzot tiku uz pāris stundām pie zirga. zirgs pilns enerģijas un nepacietīgs, tāpēc ritīgi izauļojāmies pa mežu. romantiskā divvientulībā. beigās man spēka vairs nebija, bet zirgs prasījās uz vēl skriešanu.
diena brīnišķīga, mežs saules pieliets un smagi smaržo pēc rudens. sarkani brūkleņu punktiņi sūnās un daudz, daudz sēņu. šogad man ar sēnām jocīgi - ne īsti gribas viņas lasīt, ne īsti ēst, pietiek tikai priecīgi viņās nolūkoties garāmjājot. ir tāds neliels azarts pamanīt pēc iespējas vairāk, bet par griešanu un mājāsnešanu nav nekādas interes.
pēc tam vēl saņēmos un iezvēlos stindzīgi saltajā upē. patiešām iezvēlos, jo tas ir vienīgais veids kā viņā iekļūt. ja mēģina iet lēnām, tad gandrīz momentāli pārstājas sajusties kājas. auksts, bet nenormāli foršs ūdens.

šodien atkal skatījos to franču cirku. no 4ās rindas foršāk nekā no 16ās.
un beigas tik sērīgi siltas - kad viņi meiteni, kuru kāds varens un nepielūdzams spēks cenšas pacelt gaisā un uzraut debesīs, iekrāmē milzu krāmu kaudzē, lai noturētu pie zemes, līdz pēdējam brīdim gribas ticēt brīnumam, ka augšupceļošais spēks būt tik liels, ka meitene beigu beigās uzlidos augšā kopā ar visiem tiem krāmiem.

ā un viens no tiem francūžiem šodien ilgi, ilgi sēdēja sieviešu tualetē (norādīts tas nav, bet mums teātrī pieņemts, ka tā ir sieviešu), kas ir melno trepju pusstāvā un ļoti skaļi dziedāja. tā, ka visas trepes skanēja.