*

kaut kā ļoti jocīgi, ka sezona "beidzās" 12. martā ar Lepnuma un aizspriedumu pirmizrādi Naciķī un sezona "atsākas" 23. jūlijā, ar Sidraba šķidruma pirmizrādi Dailē, turklāt abām mūziku komponējis mans vīrs.
Šķidrums likās ok. man tā īsti nepatika materiāls jau tad, kad mēs viņu paši neuztaisījām. tēmas aktuālas, dialogi asprātīgi (ne visi protams), bet kopumā jau tas nekur neved. gāju ar lielām bažām un ļoti zemām ekspektācijām, jo biju saklausījusies virtuves stāstus (tā mākslas tempļa galveno priesteru izrīcības ir epic shit), likās, ka pēc beigām būs jāskrien prom, lai nav jārunā ar draugiem, kas piedalījās tapšanā (dzirdēju jau baumas, kā visi runājuši, ka Inesei riebsies), bet tas laikam bija labi. nu tās zemās ekspektācijas. beigu beigās bija visai ok. izspiests maksimums no tā materiāla, ko varēja izspiest, turklāt lielajai zālei (sākumā bija runa par dārzu vai mazo zāli). izskatījās smuki, skanēja smuki un nebija gari, bija smieklīgi vietām un ļoti superīgas sliekas. daža laba aktierspēles kvalitāte gan likās apšaubāma. publika arī izklausījās visai atsaucīga un gan dzīvoja līdzi, gan smējās, gan brangi aplaudēja.
karoč nav nekāda izgāšanās vai pilnīga neveiksme, bet jumtu nost arī nerauj. tāda normāla izrāde.