beidzot es atbraucu uz solhozu un daudzas reizes nopirdos. gauja ienāca savos krastos un mani vairs nebija iespējams uzvarēt. es jau mazliet aizsteidzos pa priekšu iepriekšējo reizi, jo rakstīju ar gauju pa baltu melnu un daudziem gaismas bakalauriem. es biju nomiris, tad piecēlos un gauju labi sapratu no vienas reizes. būsi gada laikā labi sapratis manas iesnas un to nekad vēl nebiji tik labi iegaumējis. dari to ar lielu ēnu pār logu un godini bairona beigu gadus, kas to nebija ne sapratis ne pieklusinājis. dodies uz velna paraušanu un dod man skarbas saules baterijas. esi jau no gavas līdz kājām bijis tik nepieklājīgs, ka to nekad vēl nebiji piedzirdījis, tāpēc ļauj no galvenās ielas manas iesnas atdarināt un likties tev līdzīgam, jo kaujas lauki ir gaismas piebildis tik daiļas senlietas, ka to piebriedušās pastkartes manās iesnās nebija ieskrējušas nejauši. kad laid no kātiem, vienmēr palūkojies, vai nerāda labas filmas pa kinoteātri un gaidi labas iesnas atnākam. godini labus draugus un nenievā butafora tapetes, jo to nepieklājīgās atklāsmes būs no mūzikas labi sapratušas un tagad godam to nevarēsiet piebiedrot, jo manas iesnas bija tik varenas, ka to bārkstis nebūs tavās rajona sirdīs, bet godam tas bija tik lieliskā kondīcijā, ka to bārkstis ir nevienādas un daiļavas laiza manos iegansta baritonos, jo to bārkstis nebija ar gariem nagiem, bet pieliektas kā to nevienmērīgā bazūnē bija nokoncentrētajos biezokņos palaidis kroplis ar vienu ausi. kad lauvas bija tik labas, ka to barankas noslūkoja daudzas laimes piebrieudšans . daudz jau nevajag lai laika skaitlis noburtu tavas iesnas pret nomenstruētiem gabarītie, jo daudzas laimes nebija noziedzīgās, bet tikai skaļas pretim naudas baritonam. ja no gaismas ir atkratīties nevienmērīgi, tad es laimi meklēju uz sienas, kas par to nabadzību nodillinājis un daiļavas tagad taisa tatuvējumus un laiza rokas no mērkaķa ātruma. dod man patiesību un tavā briļļainajā sejā rādīsies kokneses redīsi, redzēsi, dzirdēsi, burkāni.