valērijs māca dēlam šaut gaisa balonus henrija millera akvareļu stilā. viņš paņem krāsu, tas valērijs un māca savam dēlam -viņu jau visi pazīst, šauj ar plaukstu uz augšu, lai debesis tev var iesēst plaukstā. piekodini, ka nemētājies ar vārdiem, nerādi uz To ar pirkstu. tā valērijs māca savam dēlam šaut gaisa balonus un visi klausās pavērtām mutēm. ja mēs būsim pietiekami stilīgi.. vispār, paklausies, henrij, es tev gribēju izstāstīt, es mēģināju dabūt nost tos krustus, bet viņi ir baigi ieķērušies, bet nepieminēsim savus profesionālos noslēpumus. kur mēs palikām. vitālija dēlēns ir visai liels nešpetnis un tikai bijības dēļ stāv klāt, kamēr fāters ruba nelaimīgos gaisa piepūstos. ja dēlēnam būtu dēle viņš ienestos ezerā un tur sērfotu, pāršķeltu viļņus un raudzītos dzīlēs, bet tas viss viņam vēl ir priekšā, tāpēc ļaujieties straumei. vitālijs ir apsolījis, ka viņš savu prasmi izkops tik tālu, ka varēs lepoties starptautiski. kuš viņam saka dēls, es mēģinu skaitīt sērkociņus. ko tu dēlēn darīsi ar sēriņiem? jūs būsiet pamanījuši, ka tagad, kad vitālijam ir dēls, viņš ir kļuvis maigāks. nevar protams salīdzināt ar Breta un Klāras mīlas dzīvi, bet tomēr tas ir ievērības cienīgs, un to visi arī ievēro, protams. vitālijs jūtas ok