sveika, Klāra, sāksim visu no gala. Brets pienāk pie sirdzējas un apsēžas gultas galā. Brets apgulstas sirdzējas vietā, bet sirdzēja ir nogrūzta uz gultas. tā es labāk ar tevi varēšu sarunāties, saka Brets. Klāra ir elles mokās un gārdz pa zemi, patraušas zem gultas un aizvelk priekšā palaga aizkariņu. Brets nomauc no kājām apenes un sāk tās riņķot virs galvas, no tām sāk pilēt un velties apmetums un mazas kaku paliekas. Brets tās uzlaiza no sejas un gardi nošmakstinas. vai zini, kas man visvairāk pie tevis patīk, Klāra? tas, ka tu esi tik diskrēta. es varu būt pēdīgs ķēms un lops, bet tu nekad man neko nepārmet. katrā ziņā kopš tev ir paralīze. tomēr dievs nav pietaupījis visus zemjostas paņēmienus tikai sev, arī mēs mirstīgie varam šo to izmantot savā labā, piemēram - šeit Brets ar uzspēlētu sazvērniecisku skatu bilst - šodien biju pie tavas muterītes, viņa mani ietina virtuves galda pārsegā un ņēmās durstīt ar virtuves nazi. baigo kaifu noķēru, to es tev varu pateikt. sāra tikai īdēja un dūca pie sevis, salikusi rokas uz krūtīm. zini, Klāra, ja tu gribi tu vari palikt zem gultas visu atlikušo mūžu, bet es gan iešu ārā ar čuvakiem kādu alēnu iestrēbt, ir taču pavasaris, viņš ar ļaunu smīnu noteica un ārā bija. virtuvē viņš ņēmās pārkrāmēt visus katlus un galda piederumus, tie žvadzēja un tuvināja Klāras galu, bet tieši brīdī pirms izšķirošā notikuma viņš pārtrauca darbības un bez skaņas izlavījās trepju telpā. tur viņš savā telefonā uzgrieza drugāna numuru un ņēmās pirst, pielicis klausuli pie pakaļas. draugs nejutās pārsteigts un gardi smējās. Bret, tu esi kings, viņš aizelsies teica, tad aizrijās ar rosola gabalu un nosprāga. nožēlojamais mērglis. Brets nolika telefonu uz zemes, novilka bikses un uzkakāja šķidru kaku uz sakaru līdzekli, you know, bitch, nākamreiz, kad domāsi nomirt manā acu priekšā, pabrīdini, pediņš nedadēstais. Brets bija nonācis neapskaužamā situācijā, viņam vairs nebija kontaktu, tāpēc viņš izgāja ielās slaktēt vecas tantiņas ar "ēd ar karotīti" maisiņiem. tagad jau mūsdienās katrau vecai klačai ir sava truba un nenāksies grūti savākt kādas piecas, tad jau varēs zvanīt, jo katrai viņai ir tikai zelta zivs vai o karte ar ierobežotu limitu, bet manas vēlmes ir bez robežu. viņš nogalēja kādas piecas staruškas un ņēmās zvanīt uz seksa tālruņiem. Brets vēl nebija atklājis interneta sniegtās porno iespējas. kas par vēlu tas par skādi, bet varbūt tā viņš sev bija ietaupījis milzu acu kaišu problēmas un hemoroīdus dien dienā sēžot pie datora iegūstamus, tāpēc viņš bija priecīgs, kad viņu sagūstīja metni, izpisa ar stekiem un aizsūtīja uz sibīriju, tur vismaz viņš varēja dzīvot katru dienu parašu kompānijā un neviens viņam nelibīja par elektrības un interneta rēķiniem, nekādi jobannie dienesti viņu nedzina rokās un viņš varēja sist kulakā pāri visai pasaulei beigu beigās nopludinot to un arī visus savus lāģera biedrus, kas pret viņu neizrādīja simpātijas un pat bija naidīgi, jo viņiem nepatika svastikas uz Breta miesas un viņa pedofila reputācija. par to Brets rūgti nepārdzīvoja, bet turpināja ik dienas sūtīt mīlestības vēstules Klārai uz mājām, kuras Klāras vecā māte pienesa un paspēra zem gultas tāpat kā pārtikas atliekas, kuras Klāra pilnīgā šizofrēnijas varā kāri grāba un ēda kopā ar Breta vēstulēm, tādējādi viņai radās garīgs kontakts ar Bretu cauri iekšējie orgāniem un Breta astrālo ķermeni, kas jau priekšlaicīgi bija atstājis izsūtījuma vietu un aplīmējies ar markām gaidīja, kad viņam sekos izpostītais Breta ķermenis klupdams un krizdams.