alfonss un pelageja satikās uz asfalta tilta pie mājas pie rokas sunis pie saites es nesitu sunim tu siti sainim būsi uz augšu pasista kaleidoskopiska es niršu uz atejas vāka, lai visiem būtu tas redzamais cilindriskais un tuberkulozais nenievājošais un ne nieka nepieklājīgais nepiekāpīgais nomirstamā kaite un neviešamā atribūtika nirēju skolas barikādes un es biju izpircis šo gaismas paviljonu uz mundrinājuma pagarināmā stiklā un drosmes pakalpojums manas aizas nevar aizbērt ar trepēm par kustīgām bildēm un dubajas akvaparka siltajām smiltīm izbēgušas ne nieka nesaprotošas niekalbes smiltis un sēnes ar baravikas aļģēm un guberņas kadiķiem uz stilba izauga niedre, lai manas aizas nebūtu tik daudz jāpacieš, bet varētu neknābāt manas azbesta kankaru kalni un gāgānu kari ir bikses aiztaisījuši un valoda ir dzīve, kad tās šūnas meklē vīnu un druvas pilnas melnu kašķeju ar mazu melnu ādas maciņu