kādreiz es biju pieliecies nepietiekami, bet tas mani neatturēja. es izlikos guļam kājas vien tikai trīcēja. es gribēju nonākt kādā izcilākā vietā, bet tas labi izbeigties draudēja, tāpēc es guļava, lūdzu man pasīti. kad izstaipītas lielākās vārdu jostas, lielvārde, josta, upe, gauja, daugava. es skrienu pa ceļu ar divām sēnēm katrā kaktiņā no viena stūra uz otra, kā pele pēc putekļa. kā spolīte aiz auklas es kādu izaicinu, bet kādu biedēju. lūdzējiem tiek dots, devējiem ņemts un otrādi pa šķērsām diagonālēm un savādāk. tad ieskrējās dirižablis un es vairs nevaru to izturēt. lūdzamas darāmas un kautiņā zaudējamas, lai tas manas iekšas nevar atšķetināt uzreiz, bet tikai dīkdienība manas ausis spēs iesaistīt tik pelēcīgā atmosērā, lai tas manas iespējas labi var sagatavot bišu stropa biešu salātiem.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: