apsēdos šodien pavisam nejauši uz apmales. pie manis pienāca reketieris un sāka brēkt tieši virsū. tes teicu 90ie, viņš smējās, teica, paskaties soparnos. es stāvēju kājās man galvē bij a trīs lielas šuves. septiņi ķīnieši pieskrēja mani saplēst gaabalos, es tieicu, es zaudēšu galvu tdēļ sšī, bet viņi tikai dziedāja, nā nanana nā. un tādā garā. es do'māju, es to pārgulēšu, bet kliedzieni turpinājās un es neizturēju. tas bija reizes jau gadījies un diziesma bija pārāk gara. es atvainojos un nolīdu tumšākā un klusākā stūrī. tas bij a atspirdzinoši tikai uz brīdi un ar to man pietika, lai izskatītios atsvaidzinājies. jēĒ, es neesmu tavs mīļākais vīrietis. ja vien es to varētu izturēt, es ietu bez apstājas, es klejotu.