sirdī plosās vanakanava. tikai divas rūtiņu pulksteņa lapiņas drebinas. es nevaru izturēt. tad pienāk sīkdiena un es izlejos kā patukša turza jau bija līdz pusei pilna, tagad izbeigta. es izbēgu, tu palīdzēji, mūs noķēra, tu aizmuki. tad jau labi visi skatās manās zaļās acīs. divas riteņiem bagātas valstis un visas cauras kā vulkanizatora sanatorija. te ķeblīti pienes, te pēc ēdiena smaržo. te jau tūlīt krēslos, bet te smaida. urrā!