stopkadru stāsti
stopkadru stāsti
- 17.1.25 18:27
Un atkal tas pats.
Sirdsapziņai - narkotikas nelietoju, zāle man smird. Alko - varbūt dažreiz un par daudz... bet ikdienā - nē
Kāpēc - par daudz stress...
Măja - īrējam uz mums (Vygantas un es), bet landlord uzticās man.
Darbā arī cell lead (mazā priekśniece) 4 cilvēku komandai.
Man par daudz. Nogurstu.
Vitaminu trúkums. Méģinu labot, bet nav spèka-
Mūzika: Unforgiven Metallica
Garastāvoklis:: anxious
-
0 rakstair doma
- Reizēm sajūtu, ka esmu nokļuvusi mītiskā vietā
- 15.1.25 00:08
Kādu vakaru grāmatnīcā manu uzmanību piesaistīja viena ģimene, pareizāk sakot, frāze: "Netici nevienam viņa vārdam!" To teica kāda mamma savam dēlam. Taču puikas tētis laikam bija labā noskaņojumā un turpināja dzīt jokus: "Tu redzēsi, kā no šīm grāmatām kāps ārā dinozauri un plēsīgi zvēri!" Sieviete izklausījās nokaitināta: "Nu kāpēc tā tev jābiedē bērns!?" Kad gāju prom, dzirdēju, ka tētis puikam stāsta par speciālām suņu lidmašīnām, kur salonā tikai suņi un arī piloti ir suņi, kas prot vadīt lidmašīnu. Interesanti, kadus brīnumus vēl tas tētis dēlam ir sastāstījis?
Tā atcerējos Tomija Ungerera grāmatu Kāpēc es neesmu tu? Tur daudz interesantu bērnu jautājumu, bet, lai atbildes nebūtu tik garlaicīgi paredzamas un pareizas, autors reizēm stāsta pasakas vai cenšas būt asprātīgs. Mans mīļākais ir trīsgadīgās Madalēnas jautājums: "Vai varavīksne ir tāpēc, lai putni varētu pacelties līdz mākoņiem?"-
Mūzika: Felt - Primitive painters
-
4 rakstair doma